RĪGA, 15. decembris — Sputnik. Pēc Eiropas Parlamenta deputātes Janas Tomas prasības ziņojumā par EP Petīciju komitejas darbu tika iekļauts petīcijai par Baltijas valstīs dzīvojošo nepilsoņu balsstiesībām veltīts paragrāfs. Politiķu grupas centieni izslēgt no dokumenta prasību par ātrāku petīcijas izskatīšanu plenārsēdes laikā izgāzās, ziņo Sputnik Igaunija, atsaucoties uz vietni yanatoom.ee.
"Tas nozīmē, ka EP vairs nevarēs novērsties no problēmas," – Jana Toma norādīja savā lapā Facebook. Pēc viņas vārdiem, petīcija par nepilsoņu tiesībām, kas savākusi vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu, nekustējas jau 18 mēnešus dažādu parlamenta iekšējo intrigu dēļ. Nobalsojot par petīcijas izskatīšanu, Eiropas Parlaments, pēc viņas domām, atzinis, ka turpmāka kavēšanās var tikai novest pie eiroskepses pieauguma.
"Deputāti nenobijās un nepakļāvās petīcijas pretinieku provokācijām, kuri runāja par "Kremļa propagandu" un "melīgām ziņām". Šīsdienas balsojums skāra nevis problēmas būtību, bet gan iespējas publiski apspriest Igaunijas un Latvijas nepilsoņu tiesības. Uzskatu, ka maniem pretiniekiem ir kauns celt strīdu atklātībā," – atzīmēja Jana Toma.
Savukārt Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka, kura strādā iniciatīvas grupā kopā ar Janu Tomu un Andreju Mamikinu, savā lapā Facebook atzīmēja, ka rezultāts panākts ar grūtībām – balsu pārsvars sastādījis tikai septiņas balsis. "Balsojums par šo punktu Petīciju komitejas darba atskaitē bija ļoti grūts," – viņa rakstīja. Ar publisku aicinājumu balsot pret petīcijas pieminēšanu klajā nāca, piemēram eirodeputāti Urmass Paēts (Igaunija) un Artis Pabriks (Latvija), taču viņi palika mazākumā.
Balsis petīcijai nāca no visas Eiropas
Parakstu vākšanu ierosināja igauņu deputāte Jana Toma. Viņu atbalstīja kolēģi no Latvijas – Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka.
Nepilsoņu atbalstam sagatavotās petīcijas parakstu vākšana sākās 9. aprīlī Igaunijā. Latvijā tā tika uzsākta 14. aprīlī. Petīcijas varēja parakstīt abu valstu pilsoņi, kā arī Igaunijā un Latvijā pastāvīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tāpēc petīciju atbalstīja beļģi, islandieši, briti, itāļi, lietuvieši, kanādieši, vācieši un pat Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņi.
Tā nav pirmā petīcija par nepilsoņu stāvokli kopš 2004. gada, kad Igaunija un Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Jau 2004. gadā Tatjana Ždanoka iesniedza pirmo šāda veida dokumentu. Pēc tam situācija atkārtojās 2008. un 2012. gg. Minētās iniciatīvas nebija sekmīgas arī tāpēc, ka tolaik Ždanoka bija vienīgā deputāte no Baltijas valstīm, kas aizstāvēja nepilsoņu tiesības. Šoreiz petīciju atbalstīja ne vien Zaļo frakcija, kurā strādā Ždanoka, bet arī liberāļi, pie kuriem pieder Toma, un sociālisti, ar kuriem strādā Mamikins, tāpēc lieta beidzot ir izkustējusies.
