RĪGA, 14. decembris — Sputnik. Skolām pārejot pie mācībām valsts valodā un nodrošinot papildu konsultācijas mazākumtautību valodās nav pieļaujama paralēla izglītība, kas ļaus skolēniem nemācīties latviešu valodu, paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis intervijā LNT pārraidē 900 sekundes.
Tāds ir politiķa viedoklis par Rīgas domes ieceri ieviest fakultatīvas nodarbības dzimtajā valodā mazākumtautību skolu audzēkņiem, ko finansēs galvaspilsētas dome. Kučinskis uzsvēra, ka nedrīkstot pieļaut paralēlās stundas un nemācīšanos latviski.
Viņš uzskata, ka tādējādi tiks radīta situācija, kurā skolēni dienā neapmeklēs nodarbības, bet mācīsies vēlāk krievu valodā, un tas nav vajadzīgs nevienam, tostarp arī tiem, kam jāapgūst latviešu valoda. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs paziņoja, ka galvaspilsētas dome ieviesīs mazākumtautību skolās īpašu programmu, kuras ietvaros pamata priekšmeti skolēniem tiks pasniegti dzimtajā valodā.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam notika tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski un Izglītības ministrijas vadītāju Kārli Šadurski, kurā viņš paziņoja par Rīgas domes plāniem nodrošināt vienlaikus izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesību ievērošanu. Vēlāk Ušakovs pastāstīja par paredzēto pasākumu būtību savā Facebook lapā.
Rīgas domes pieejas būtība ir sekojoša – pašvaldība apmaksās mazākumtautību skolām papildnodarbības priekšmetiem krievu valodā. Katrai skolai, balstoties uz bērnu skaitu, tiks paredzēts noteikts nodarbību skaits. Tālāk skola pati noteiks, pēc kāda priekšmetu daudzuma un kādā apjomā nepieciešama pasniegšana dzimtajā valodā.
Latvijas Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņoja, ka Rīgas mēra ideju par papildnodarbībām dzimtajā valodā mazākumtautību skolās pagaidām ir grūti novērtēt.
"Ja notiek papildnodarbības, tad, manuprāt, nav mērķtiecīgi atkārtot vienu un to pašu citā valodā, bet, jebkurā gadījumā,- ja tiek apgūtas kādas fizikas papildnodaļas, tad, domāju, ka tas nāks par labu," — paziņoja Šadurskis.
Viņš piebilda, ka pašvaldību iespējas ieguldīt līdzekļus izglītībā atšķiras, taču Rīgai kā bagātai pašvaldībai ir šādas tiesības, ja viss tiek darīts likuma ietvaros.
"Ja tiešām šajās papildu nodarbībās tiks atkārtots tas pats, kas ir bijis rīta nodarbībās, tad man ir grūti šādu ieceri vērtēt kā ļoti pārdomātu," — teica ministrs.
Izglītības reformu piedāvāts pabeigt mazākumtautību mācību iestādēs līdz 2021./2022. mācību gadam, paredzot, ka pirmsskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (no pirmās līdz sestajai klasei), tiek īstenota izglītība trijos bilingvālajos modeļos, pamatizglītības noslēdzošajā posmā (no septītās līdz devītajai klasei) 80% mācību procesa tiek nodrošināti valsts valodā, vidusskolā (no desmitās līdz divpadsmitajai klasei) — tikai latviešu valodā.
Pāreja pie šādas sistēmas notiks pakāpeniski. 2019./2020. mācību gadā 80% apmācības valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai septītajā klasē, 2020./2021. mācību gadā — septītajā un astotajā klasē, savukārt 2021./2022. mācību gadā — no septītās līdz devītajai klasei. Vidusskolā 2020./2021. gadā valsts valodā būs jāmācās 10. un 11. klašu audzēkņiem, pēc gada — visu klašu audzēkņiem.
Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju daļa negatīvi uztvērusi plānoto skolu reformu. 23. oktobrī pie Izglītības ministrijas notika protests pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. 16. novembrī notika vēl viena protesta akcija.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par krievu valodas saglabāšanu kā mācību valodu skolās. Viena no petīcijām savāca Saeimas izskatīšanai nepieciešamo balsu skaitu — 10 tūkstošus. 21. novembrī tā tika nodota Saeimai, taču ne visi paraksti tika ieskaitīti. 29. novembrī petīcija atgriezās platformā Manabalss.lv, kur tai jāsavāc 14 tūkstoši balsu.
Šodien, 14. decembrī Rīgā notiks vēl viens mītiņš krievu skolu aizsardzībai.
