RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Šī gada novembrī kļuva zināms, ka ASV Tieslietu ministrija iekļāvusi RT America un aģentūras Sputnik partneri — Reston Translator ārvalstu aģentu sarakstā atbilstoši 1938. gadā pieņemtajam likumam.
Decembra sākumā Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe arī aicināja Saeimu piešķirt ārvalstu aģenta statusu Krievijas medijiem, kuri translē pārraides Latvijā.
Politologs un žurnālists Armens Gasparjans savā iknedēļas notikumu apskatā radio Sputnik pauda viedokli, ka Latvijas valdība, sekojot ASV piemēram, iekļauts RT un Sputnik ārvalstu aģentu sarakstā, — tā akli cenšas it visur atdarināt amerikāņus.
Gasparjans atzīmēja, ka Latvijas valdība kārtējo reizi izvairās no saviem tiešajiem pienākumiem — rūpēm par pilsoņu labklājību, un vēlas sameklēt ļaunuma sakni pavisam ne tur, kur tā jāmeklē.
Ar savu bezjēdzīgo cīņu pret Krieviju Latvijas varasvīri pūlas demonstrēt savu rīcībspēju un imitē darbu vaiga sviedros, uzskata Gasparjans. Viņš uzskata, ka cilvēki, lai kā viņiem aizliegt, tik un tā meklēs alternatīvus informācijas avotus, tostarp — arī RT un Sputnik, un cilvēkiem ir vienalga, vai šie mediji Latvijā ir ārvalstu aģenti vai ne.
Gasparjans uzskata, ka Latvijas valdībai nevajadzētu cerēt, ka Krievija spers atbildes soļus pret Latvijas informācijas aģentūrām, jo, domājams, krievi pat nenojauš, ka tās eksistē.
Tāpat politologs radio ēterā ieteica Latvijas Saeimai pieņemt lēmumu par interneta atslēgšanu valstī, lai pavisam noteikti norobežotu latviešus no Krievijas "kaitīgās" ietekmes.
"Savā rusofobijā jūs varat aiziet tiktāl, ka aizliegsiet visus krievvalodīgos medijus, taču principiāli nekas nemainīsies, un tādā gadījumā jums atliks tikai izslēgt internetu," — bija sašutis Gasparjans.
Politologs pauda pārliecību, ka Latvijai nav jēgas cīnīties ar Krievijas medijiem, ja vien tas nav mēģinājums palīdzēt Amerikai apgrūtināt Krievijas informācijas aģentūru darbu. Taču, pēc Gasparjana domām, Latvijas varasiestāžu palīdzība šajā jautājumā diezin vai nopietni ietekmēs situāciju kopumā.
"Mani ļoti interesē, pie kā tas galu galā novedīs. Katru nedēļu saņemu jautājumus no Rīgas, Jūrmalas iedzīvotājiem, katru nedēļu man vaicā, kāpēc es neatbraucu. Varu paziņot Latvijas valdībai, ka nekādi likumi netraucēs man sarunāties ar auditoriju," — uzsvēra politologs.
