Eksprezidents tika nošauts netālu no valsts galvaspilsētas Sanas, apdzīvotajā vietā Sunhanā. Paši husīti operatīvi nodeva nogalinātā Saleha fotogrāfijas Sputnik resursam, tātad izrēķināšanās nebija nejauša — bez tiesas un izmeklēšanas (tāpat kā Lībijā).
Salehs mēdza teikt: "Pārvaldīt Jemenu ir gluži kā dejot uz čūsku galvām", taču vēl pavisam nesen viņam veicās labi. Salehs valdīja valstī vairāk nekā 30 gadus, ļoti daudz paveica, lai apvienotu Jemenas ziemeļu un dienvidu rajonus.
Savas prezidentūras laikā Ali Abdula Salehs vadīja bruņotu cīņu pret nemierniekiem — husītiem. "Arābu pavasara" laikā bija spiests pamest prezidenta posteni. Vēlāk, kad Jemenai pretī stājās arābu koalīcija ar Saūda Arābiju priekšgalā, Salehs izšķīrās par savienību ar husītiem (viņu pusē pret arābu koalīciju karoja arī Saleham uzticīgās bruņoto spēku vienības).
Aptuveni trīs gadus alianse pretojās Saūda Arābijas vadītajai koalīcijai. Salehs un husīti noturēja galvaspilsētu un virkni valsts reģionu. Taktisku apsvērumu dēļ nesen eksprezidents izteica vēlmi salabt ar kaimiņvalstīm un atteicās no alianses ar husītiem. Reakcija bija tūlītēja. Ali Abdulu Salehu pavisam ikdienišķi nošāva kopā ar citiem viņa partijas vadītājiem pa ceļam uz Māribas provinci ziemeļos.
Vienlaikus uzbrukumā cieta arī plašsaziņas līdzekļi, kam brīnumainā kārtā izdevās izdzīvot pilsoņu kara apstākļos. Nemiernieki ieņēma telekanāla Yemen Today ēku Sanā un sagūstīja vairāk nekā 40 žurnālistus, ieskaitot Krievijas aģentūras Sputnik ārštata korespondentu Jemenā. Iepriekš telekanāls Sky News Arabia ziņoja par 245 bojāgājušajiem galvaspilsētas ielās.
Parasta lieta
Šiītu-husītu nemiernieku līderis Abdels Maliks al Husi apsveica savus piekritējus un Jemenas tautu ar eksprezidenta Ali Abdulas Saleha nāvi un nosauca to par vēsturisku dienu. Kāda tad īsti ir nežēlīgās vēsturiskās cīņas un asinsizliešanas jēga?
Bruņotā šiītu organizācija "Ansar Alla" (pašpasludinātā imama Abdela Malika al Husi piekritēji) darbojas Jemenā kopš 1994. gada. Sākotnēji tā kontrolēja nelielu teritoriju valsts ziemeļos. 20 gadus vēlāk organizācijas ietekme strauji pieauga. Iespējams, to sekmēja ārējā ietekme. 2014. gada vasarā Jemenā sākās husītu organizētu plaši pretvalstiski protesti (tas nozīmē — resursi un nauda), sadursmes ar drošības spēkiem. 2015. gada sākumā bruņotie (ieroči nozīmē lielu naudu un nopietnu loģistiku) husīti ieņēma valsts galvaspilsētu un vērā ņemamu valsts teritoriju. Prezidents Hadi tika gāzts.
4. decembrī Mansurs Hadi, izmantojot eksprezidenta Saleha skaļo bojāeju, aicināja Jemenas tautu saliedēties ap likumīgo varu, ko pārstāv viņa valdība, un sacelties pret "teroristiskajiem noziedzīgajiem grupējumiem". Tomēr diezin vai miers iestāsies drīz. Jemenas vēsturē un pilsoņu karā ir pārāk daudz ārvalstu dalībnieku un "spēka centru".
Atgādināšu: maijā ar nemiernieku pretgaisa aizsardzības līdzekļu palīdzību tika notriekts Saūda Arābijas GKS iznīcinātājs F-15. Pēdējo divu gadu laikā pie Jemenas krastiem arābu koalīcija ir zaudējusi aptuveni 10 karakuģus. Raķešu triecieniem iznīcinātājiem un tālu stāvošiem mērķiem jūrā ir maz kopīga ar partizānu kustību. Debesīs un jūrā husīti izmanto noteiktus taktiskos paņēmienus un raķešu ieročus, kas integrēti ar krasta radiolokācijas stacijām, tāpēc iespējams secināt, ka pastāv vienots komandcentrs, attīstīta izlūkošanas un sakaru sistēma, kā arī pieredzējuši militārie speciālisti.
Saūda Arābijas jūras kara spēku rīcībā ir liels skaits vidējas klases karakuģu (tonnāža — līdz 3500 tonnas), pie tam janvārī nemiernieki ar trim kuteriem nogremdēja septīto arābu fregati pie Jemenas rietumu krastiem. Sestā tika sašauta 2015. gada novembrī, kad apšaudīja ar raķetēm piekrastes apdzīvotās vietas Taizas provincē. Turklāt 2016. gada oktobrī husīti apšaudīja amerikāņu eskadras kuģi USS Mason. Iespaidīgi. Iespējams, Saūda Arābijā pieņemts lēmums, ka lētāk būs nopirkt (sašķelt) nemierniekus ar naudas vai solījumu palīdzību. Un husīti zaudēja Salehu.
Nolemti karam
Mūsdienu Jemenas Republika izveidojās 1990. gadā, kad islāmiskā Ziemeļu Jemena (Jemenas Arābu Republika) un marksistiskā Dienvidu Jemena (Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika) apvienojās pēc gadiem ilgiem pierobežas kariem un sadursmēm.
Šķita, ka 25 miljoniem valsts iedzīvotāju 536 869 kvadrātkilometru platībā parādījušās iespējas mieram un uzplaukumam. Jemenas eksporta galvenās preces: nafta (vairāk nekā 3 miljardi barelu, 27. vieta pasaulē krājumu ziņā), kokvilna, kafija, zivis. Vidējais ienākums uz vienu cilvēku gadā — 950 dolāri. Taču spriedze starp ziemeļiem un dienvidiem saglabājās. Sabiedrības krējuma cīņa ir reliģiska. Sadursmes starp sunnītiem (salafītiem) un šiītiem (husītiem) sākušās tālā pagātnē. Un 1994. gadā sākās kārtējais pilsoņu karš, kas noslēdzās ar dienvidu separātistu sakāvi. Apvienotā Jemena noturējās.
Šiītu bruņotā sacelšanās valsts ziemeļos (pie robežas ar Saūda Arābiju) sākās 2004. gadā — viņi protestēja pret valdības došanos sunnītu islāma varianta virzienā. 2015. gadā bruņotā cīņa saasinājās, un husīti sagrāba varu pēc prezidenta bēgšanas (atbilstoši Ukrainas scenārijam).
Kopš tā laika Jemenas valsts aparāts, valdības spēki un tauta ir sadrumstaloti. Bruņoto konfliktu veido konfesiju, politiskās un reģionālās pretrunas: no vienas puses — šiīti-husīti, ko atbalsta Irāna, no otras — sunnīti, ko ar ieročiem un desmitiem miljardu dolāru balsta Saūda Arābija. Dažādu motīvu vadītas, ciltis atbalsta te vienu, te otru pusi. Piedevām Jemenas dienvidos uzturas un pret visiem karo Al Kaidas (vairākās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija) vienības. Šajā fonā ASV pretendē uz Tuvo Austrumu dispečera un galvenā ieroču piegādātāja lomu. ANO gļēvi aicina Jemenas tautu noslēgt mieru.
Ar ASV atbalstu un bez ANO sankcijas Saūda Arābija organizēja militāru operāciju pret Jemenas "huntu" (aizbēgušās valdības pusē). Bruņojumu uz Jemenu sūtīja arī citas ieinteresētās valstis: AAE, Bahreina, Kuveita, Katara, Jordānija, Ēģipte, Pakistāna, Maroka un Sudāna. Klasisko pilsoņu karu sarežģī ārējās pārvaldes un militārās intervences elementi.
Saūda Arābija apšauda husītu pozīcijas, it kā reģionālās stabilitātes labad un ar mērķi panākt, lai šiītu sacelšanās nepārmestos uz tās teritoriju. Paralēli husītus atbalsta Irāna, kurā valda šiītu islāms. ASV nevēlas Teherānas nostiprināšanos un atbalsta Saūda Arābijas agresiju. Šāds konflikts var ilgt gadiem.
