RĪGA, 6. decembris — Sputnik. Tieslietu ministrijas vadītājs Dzintars Rasnačs uzskata, ka kopdzīves likuma pieņemšana Latvijā, analoģiski Igaunijas likumam, novedīs pie viendzimuma laulību legalizācijas un bērnu adoptēšanas viendzimuma pāriem, raksta LSM.lv.
Petīcija "Par kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā", kas publicēta portālā Manabalss.lv pirms divarpus gadiem, šonedēļ savākusi desmit tūkstošus parakstu. Likumprojekts tiks iesniegts Saeimas Iesniegumu komisijai, kura pārbaudīs parakstu autentiskumu un iesniegs izskatīšanai normu. Tas notiks, visticamāk, jau nākamgad.
2015. gadā šī petīcija izraisīja ne mazums diskusiju, tostarp, ar Igaunijas pārstāvjiem, kur šāds likums jau ir stājies spēkā. 2016. gadā atsākās diskusijas šajā jautājumā: Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ugunsdzēsēja dzīves biedrene Iveta Vorza nesaņēma kompensāciju, jo tiesa neatzina viņu par likumīgu sievu.
Iniciatīvas autors, "Latvijas attīstībai" partijas priekšsēdētājs Juris Pūce saka, ka šī norma ir nepieciešama.
"Tieslietu ministrija sagatavojusi sarakstu — kas jādara cilvēkiem, ja viņi nevēlas vai nevar reģistrēt laulību, taču vēlas pasargāt savas tiesības. Viņu piedāvājums — noslēgt 17 līgumus starp cilvēkiem, kuri dzīvo kopā. Lielāko daļu — pie notāra. Var iedomāties, kādas būs tās izmaksas," — paziņoja viņš intervijā LTV7.
Pēc Pūces sacītā, pat ar šiem līgumiem nevar atrisināt visus jautājumus.
Taču Tieslietu ministrijas viedoklis nav mainījies — viņi iebilst.
" Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir legalizējusi ārpuslaulības kopdzīvi, tad tās pienākums ir spert arī nākamos soļus šajā virzienā — viendzimuma partnerība, viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus," — paziņoja Rasnačs savā lapā Facebook.
Atzīmēsim, ka šis apgalvojums nav gluži precīzs. Piemēram, Ungārijā viendzimuma partnerattiecību locekļiem nav tiesību adoptēt bērnus un izmantot mākslīgās apaugļošanas tehnoloģiju, savukārt konstitūcija norāda, ka laulība ir vīrieša un sievietes savienība. Itālijā pilsoņu partnerattiecību likums arī neatļauj viendzimuma pāriem adoptēt bērnus.
Šobrīd Latvijā adoptēt bērnu var arī viens cilvēks, kurš neatrodas laulībā. Nav zināms, vai tiks pārbaudīts — iespējams, viņš dzīvo ar tā paša dzimuma partneri.
Taču gan ministrs, gan iniciatīvas autors ir vienisprātis: parlaments neapstiprinās likumprojektu. Tas būtu derīgs daudziem, uzskata sociālā antropoloģe Aivita Putniņa. Šobrīd arvien vairāk pāru dzīvo, nereģistrējot laulību, savukārt precas starp pirmā un otrā bērna dzimšanu. Un viņiem kopdzīve ir attiecību stadija.
"Parasti pirmais dzīves periods — pat pirmais bērns dzimst ģimenē, kurā vecāki nav precējušies. Un problēma ir tāda, ka šis periods bez laulības kļūst arvien ilgāks un ilgāks. Un šie cilvēki valsts priekšā nav pasargāti," — uzsvēra Putniņa.
Pēc viņas domām, visvairāk šajā likumā politiķus biedē tieši situācija ar viendzimuma pāriem.
"Pastāv paradokss: viendzimuma ģimenes vēlas nostiprināt attiecības. Savukārt heteroseksuālie pāri kaut kā ne pārāk steidzas. Savukārt tālāk iet uztveres jautājums. No tā, ka šie pāri mums patīk vai nepatīk, viņu nekļūs mazāk," — uzskata Putniņa.
