RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Dānijas parlaments apstiprināja likumu, kurš ļaus bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību tās teritoriālajos ūdeņos, vēsta Reuters.
Tādējādi Kopenhāgena iegūst iespēju pieņemt lēmumu par celtniecības nepieciešamību, pamatojoties uz raizēm par ārpolitiku un drošību, nevis tikai ekoloģisku iemeslu dēļ, kā tas bijis līdz šim.
Likuma grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, taču tiks piemēroti arī pret Dānijas Enerģētikas aģentūras jau apstiprinātiem projektiem.
Kompānija Nord Stream 2 AG aprīlī iesniedza Dānijas Enerģētikas aģentūrai pieteikumu jūras caurules izbūves atļaujas saņemšanai, kā arī atskaiti par projekta potenciālo ietekmi uz apkārtējo vidi. Sabiedrības apspriešana Dānijā notika 29. augustā. Līdz 19. septembrim aģentūra pieņēma piezīmes un jautājumus, kuri attiecas uz projektu, no varas iestādēm, sabiedrības un nevalstiskajām organizācijām. Saskaņā Dānijas enerģētikas un klimata ministra Larsa Kristiana Lilleholta paziņojumu, aģentūra paziņos savu lēmumu sakarā ar "Ziemeļu straumi 2" 2018. gada sākumā.
Iepriekš Nord Stream 2 AG tehniskais direktors Sergejs Serdjukovs paziņoja, ka, ja Dānija bloķēs gāzesvada celtniecību savos ūdeņos, "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēts starptautiskajos ūdeņos. Šādā gadījumā gāzesvada garums palielināsies tikai par desmit kilometriem.
Krievijas vēstnieks šajā valstī Mihails Vaņins intervijā laikrakstam Berlingske paziņojis, ka iespējamais Dānijas aizliegums tikai pagarinās gāzes vada "Ziemeļu Straume 2" maršrutu, kuram saskaņā ar esošo plānu, jāiet gar Dānijas salas Bornholma piekrasti. Pēc Vaņina teiktā, cauruļvada celtniecībai, būs jāiztērē mazliet vairāk laika, taču tās realizācija netiks apturēta.
"Tomēr mēs, protams, paturēsim prātā, kādu lēmumu pieņems Dānija, — teica Vaņins. — Mēs ilgi par to atcerēsimies, jo uzskatām, ka šāds lēmums būs nedraudzīgs un antikrievisks," — teica vēstnieks.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Dalībnieki vienojās par sekojošu projekta daļu sadalīšanu: 50% "Gazpromam" un 10% katrai Eiropas kompānijai — OMV, BASF (Wintershall), Engie, Shell, Uniper (izgājusi no E.On). Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam "Ziemeļu straumei".
Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, kā arī Dānija iestājas pret jaunā gāzes vada būvniecību. Pēc viņu viedokļa, projekts nes sevī ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un var vest pie konkurences ierobežošanas.
Gāzes vada būvniecības pretinieks ir arī ASV. Vašingtona sagaida, ka Eiropas tirgū nākamajos piecos gados aizies liels daudzums sašķīdinātās gāzes no ASV, tādēļ ASV nevēlētos, lai ES ieguldītu līdzekļus fiziskajā gāzes vada infrastruktūrā.
