RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Valsts nodrošinās nodokļu nemaksātājiem pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu vien par 4,4 eiro mēnesī. Šāda sistēma nemotivē maksāt nodokļus, stāsta bijusī Latvijas veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Radio intervijā.
30. novembrī Latvijas Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par veselības aprūpes finansējumu. Saskaņā ar dokumentu, Latvijā pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu varēs saņemt tie, kas samaksāja pats vai par kuru samaksās sociālo iemaksu 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% — 2019. gadā un 5% — 2020. gadā. Tādējādi, ar minimālo algu, kuras apmērs laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam gaidāms 430 eiro apmērā, 2019. gadā ikmēneša maksājums sastādīs jau 12,9 eiro mēnesī (154,8 eiro gadā), savukārt 2020. gadā – 21,5 eiro mēnesī (258 eiro gadā).
Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpes finansējums sastādīs 4% no IKP.
Komentējot likumprojektu, Ingrīda Circene atzīmēja, ka plānotajā reformā ir divi pozitīvi momenti. Pirmkārt, valdība atzina nepieciešamību saistīt valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu sniegšanu ar pilsoņu nodokļu apmaksu. Otrkārt, ārkārtīgi svarīgi, lai veselības aprūpei tiktu piešķirti 4% no IKP, kas ir liels solis uz priekšu.
Taču kā nopietnu problēmu bijusī ministre nosauca minimālā medicīnisko pakalpojumu groza paplašināšanu. Circene prognozē, ka tas samazinās finansējuma apjomu, kurš varētu tikt piešķirts nodokļu maksātāju veselības aprūpei, kas varētu novest pie rindām.
Circene tāpat nav apmierināta ar to, ka par 4,4 eiro mēnesī nodokļu nemaksātāji varēs iegūt pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu. Šāda sistēma nemotivē maksāt nodokļus, uzskata ministre. Pēc viņas sacītā, likumprojekta sagatavošanā trešajam lasījumam ir jāņem vērā visi šie momenti un jāveic labojumi, kuri palīdzēs motivēt maksāt nodokļus tos, kuri pašreiz to nedara. Circene atzīmēja, ka, ja Saeima apstiprinās minimālo medicīnisko pakalpojumu grozu esošajā apjomā, samazināt to nākotnē būs daudz grūtāk nekā tagad, — šāds lēmums būs nepopulārs.
Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma neietver apmēram 300 tūkstošus cilvēku – mikrouzņēmumu īpašniekus, jaunos bezdarbniekus (vecāki par 18 gadiem), diasporu, kura ierodas dzimtenē pēc kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem, un "ēnotājus" – tos, kas saņem aplokšņu algas.
Visi iedzīvotāji, neatkarīgi no sociālā nodokļa nomaksas, iegūst tiesības izmantot neatliekamo medicīnisko palīdzību, palīdzību dzemdībās, ģimenes ārsta pakalpojumus, kā arī sabiedrībai bīstamu slimību (piem. psihiskās slimības un tuberkuloze) ārstēšanai paredzētus medikamentus un pakalpojumus.
