RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Brīvprātīgās militarizētās organizācijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā aktīvi gatavo iedzīvotājus partizānu karam iespējamajā konfliktā ar Krieviju. Treniņos piedalās tūksktošiem Baltijas valstu pilsoņu, tostarp arī bērni. Itāļu fotogrāfs Tomazo Klavarīno veselu mēnesi vēroja brīvprātīgo mācības. Dokumentālista reportāža publicēta portālā Atlantic.
Klavarīno apmeklēja Lietuvas Strēlnieku savienības, Zemessardzes un Kaitseliit treniņu nometnes, kas pastāv jau ilgus gadus, taču pēc Krievijas un rietumvalstu attiecību pasliktināšanās Baltijas valstu iedzīvotāju vidū manāmi augusi interese par šīm vienībām. Topošo cīnītāju "pret Krievijas agresiju" rindās stājušies baikeri, bijušie karavīri, mednieki un zemnieki.
These Baltic Militias Are Readying For War With Russia — Photos by Tomaso Clavarino @BaKlaVaRhInO from Latvia, Lithuania, and Estonia. https://t.co/f10gMyqQ3W pic.twitter.com/8bTBNdwj9T
— The Atlantic Photo (@TheAtlPhoto) 26 ноября 2017 г.
Visās organizācijās ir vienība, kas nodarbojas ar jauniešu treniņiem. Bērni vecumā no 12 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apgūst militārās sagatavotības pamatus, maskēšanos un orientēšanos apvidū, viņiem iepotē patriotismu. Piemēram, Lietuvas Strēlnieku savienības jaunatnes spārna pārstāvji piedalās pārgājienos 28 kilometru attālumā ar smagām mugursomām un AK-47 plastmasas maketiem.
Iepriekš Džordža Meisona universitātes un Vestpointas Kara akadēmijas profesors Maikls Hanzekers un Londonas universitātes politologs, institūta Chatham House eksperts Aleksandrs Lanožka publicēja pētījumu, kurā norādīts: NATO bataljonu dislokācija Baltijas valstīs nepalīdzēs šīm valstīm reāla Krievijas uzbrukuma apstākļos. Eksperti uzskata, ka tradicionālā karā Baltijas valstis neuzvarēs, un tām nāktos pāriet pie partizānu kustības sagatavošanas. Analītiķi uzskata, ka partizānu kara taktika, kurā iedzīvotājiem ir priekšrocības – labākas zināšanas par vietējiem apstākļiem, ir pieņemamāks variants, jo Krievijas un Baltijas valstu bruņojums, pat ņemot vērā NATO bataljonu tehniku, nav ne salīdzināms.
Maskava jau daudzkārt ir uzsvērusi, ka tai nav agresīvu plānu – ne Baltijas reģionā, ne jebkur citur. Taču Krievija uzskata par apdraudējumu NATO infrastruktūru pie tās robežām, piemēram, daudznacionālos bataljonus Baltijas valstīs un Polijā. Šī iemesla dēļ Krievija apsolījusi spert atbildes soļus.
