Speciālisti līdz šim strīdas, pie kādas konfesijas pieder svētvieta — kristietībai, katolismam vai pagānismam. Vēsturiski fakti un iemīļotās leģendas par Krustu kalnu — Sputnik Latvija fotolentē.
Krustukalns – svētceļojumu viet 12 km attālumā no Šauļiem pie trases Kaļiņingrada-Rīga
Kurgānu lauka vidū ar neticami daudzajiem krustiem pētnieki uzskata par pilskalnu – arheoloģisko pieminekli
Pakalnā ir desmitiem tūkstošu dažādu izmēru krustu un krucifiksu, tāpēc daudzi Krustu kalnu uzskata par kapsētu
Ticējums stāsta: cilvēku, kas atstās šajā vietā krustu, gaida veiksme
Cilvēki šurp nes visdažādākos krustiņus – gan koka, gan metāla, – svēto statuetes, svētbildes un rožukroņus
Leģenda vēsta, ka bezcerīgi slima meitene atveseļojusies, kad viņas tēvs uzstādīja krustu pakalnā. Kopš tā laika šo vietu uzskata par brīnumainu
Nevienam nav zināms precīzs krustu skaits pakalnā – to skaits sniedzas desmitos tūkstošu
XX gs. sākumā Krustu kalns pārvērtās par svētceļojumu vietu, brīvdabas baznīcu
Padomju laikos varasiestādes četras reizes mēģināja iznīcināt sakrālo vietu
1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II vizītes laikā Lietuvā vadīja dievkalpojumu un uzstādīja savu krustu Krustu kalnā
Kalnā sastopami visdažādāko konfesiju simboli – no pareizticīgās un katoļu baznīcas līdz islāma un jūdaisma simboliem
Ik dienas Kalnā parādās jauni krusti
