RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Dzelzceļa elektrifikācija ir galvenais projekts, kurš noteiks — būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei tuvākajās desmitgadēs, tādēļ nav nekādu šaubu par to, ka VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) īstenos šo projektu, paziņoja LDz viceprezidents Aivars Strakšas Dienas Bizness intervijā.
Pēc Strakšasa sacītā, uzņēmuma atrastie inovatīvie tehnoloģijas risinājumi ļaus panākt projekta izmaksu samazināšanu par 15%. ņemot vērā, ka līdzvinansējums elektrifikācijai no eiropas fondiem sastādīs 347 miljonus eiro, iztrūkstošie 95 miljoni varētu tikt piesaistīti starptautiskās kredītu organizācijas. Pēc Strakšasa vādiem, tā nemaz nav tik liela summa, ja ņem vērā, LDz ieplānotā investīciju programma šim periodam sastāda 25 miljonus eiro gadā, kaut arī neizbēgami nāksies atteikties no kādām citām investīcijām.
LDz šis projekts būs viennozīmīga prioritāte — no tā ir atkarīgs, būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei tuvākajās desmitgadēs, jo tā nodrošinās Latvijas transporta koridora konkurētspēju, uzsvēra LDz viceprezidents. Turklāt elektrifikācijas projekts ir iekļauts Nacionālajā attīstības plānā un citos plānveida dokumentos, piebilda Strakšas.
"LDz jau no paša projekta sākuma meklēja tehniskus risinājumus, kā nodrošināt maksimāli efektīvu un drošu elektrificēto dzelzceļu tīkla darbu. Galvenā problēma bija tā saucamā nesimetriskā slodze uz tīklu, kura citām ES valstīm nav aktuāla, jo tur ir labāk attīstīti augstsprieguma tīkli," pastāstīja LDz Tehniskās pārvaldes elektroapgādes direkcijas nodaļas vadītājs Oļegs Andrejevskis.
Pēc viņa sacītā, optimālā risinājuma meklējumos tika veikti vairāki pētījumi, un rezultātā tika atrasta jauna, taču jau izmēģināta citās valstīs metode — moduļa tipa invertoru izmantošana. Tie sniedz vairākus pozitīvus efektus — atrisina ne tikai nesimetriskuma problēmu, bet arī ļauj optimizēt izmaksas un samazināt ekspluatācijas izdevumus.
Iepriekš Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas plānus vairākkārt kritizēja "Baltijas asociācijas — Transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Pēc viņas sacītā, naudas, ko piešķir Eiropas Savienība, nepietiks, savukārt papildus finansējums vēl ir jāatrod. Turklāt ieguldījumi modernizācijā varētu likt LDz arvien vairāk celt infrastruktūras izmantošanas tarifus, kas var padarīt Latvijas tranzīta koridora izmantošanu par neizdevīgu.
Inga Antāne atzīmēja, ka maksa par Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu kopš 2018. gada jau tā kļūs par augstāko Eiropas Savienībā. Taču kaimiņu Lietuvā tarifi ir gandrīz divreiz zemāki, kas ļāva Klaipēdas ostai paņemt no Latvijas daļu no Baltkrievijas kravām.
