RĪGA, 19. novembris — Sputnik, Jevgeņijs Leškovskis. Vēlu vakarā pie Latvijā godā turētā diktatora Kārļa Ulmaņa — simboliskas personības katra patiesa nacionālista acīs — pieminekļa sāka pulcēties ļaudis. Vispirms notika koncerts ar liesmainām dziesmām, kam vajadzēja iedvesmot tautu pirms lāpu gājiena.
Pasākumā bija redzams radikāli noskaņotās Latvijas sabiedrības krējums — partijas "Visu Latvijai!" un apvienības "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" pārstāvji, kuri jau ilgus gadus sadarbojas valsts politiskajās ārēs. Jau ilgus gadus viņi 18. novembrī rīko lāpu gājienus. Sākumā tajos piedalījās daži desmiti "īstāko patriotu", vēlāk — jau tūkstošiem cilvēku.
Dīvaini šķita tas, ka pie skatuves, starp tiem, kuri kliedza lozungus "Latvija — latviešiem!", "Šī zeme ir mūsu!" utt., bija arī daudz krievu. Dīvaini: vai nu viņi absolūti nesaprata "pasākuma kontekstu", vai gribēja kādam parādīt, ka ir jau līdz ausīm asimilējušies latviešu vidē. Vai varbūt viņi no kaut kā baidās?
Galu galā "ugunīgo svētku" (daudzi tos salīdzina ar nacistu lāpu gājieniem hitleriskajā Vācijā) organizatori pirmajiem vienmēr uzbrūk krieviem: slēdz mazākumtautību skolas, pastiprina valodas represijas un groza vēsturi. Dīvainas lietas notiek Latvijā…
Varbūt kāds nav dzirdējis gājiena devīzi — "Latvija ir mūsu!"? Varbūt kāds nav pievērsis uzmanību tam, ka lāpu gājiens novelk ugunīgu robežu starp "mūsējiem" un "svešiniekiem"? Varbūt kāds no tiem, kuri vēlas būt tuvāki titulētajai nācijai, domā, ka "svešinieki" ir nevis viņi, ne "utainie krievi" ("Visu Latvijai!" rupora Edvīna Šnores izteikums), bet gan, piemēram, bēgļu centra iemītnieki Muceniekos?..
Patriotisms vai politiska reklāma?
Pamazām pie skatuves — gājiena starta līnijas — pulcējās aizvien vairāk cilvēku. Galu galā pat pieticīgākie aprēķini liecināja, ka Kr. Valdemāra ielā un parkā, kur stāv Ulmaņa piemineklis (viņam pieder izteikums "latviska Latvija") stāvēja vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku ar lāpām.
No 18. novembra lāpu gājiena katram tiek savs labums. Daudzi analītiķi uzskata, ka "Visu Latvijai!" pirmo personu, piemēram, Raivja Dzintara, Jāņa Dombravas, Imanta Parādnieka politiskā popularitāte aug līdz ar lāpu gājienu plešanos plašumā. Abas parādības ir cieši saistītas.
Gājiena priekšgalā ar sarkanbaltsarkano karogu gāja Dzintars — "Visu Latvijai!" līderis, viņam sekoja domubiedri ar partiju "Visu Latvijai!" un TB/LNNK logotipu rotātiem karogiem.
Nav nekāds brīdums, ka daudzi šo gājienu uzskata par ultranacionālistu vērienīgāko politisko reklāmu republikas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā. Tai "nepiesiesies" nekāda politiskās reklāmas kontrole: 18. novembra lāpu gājiens ir svēta lieta. Tiesa, tamlīdzīgi gājieni ietekmē prātus daudz stiprāk nekā nacionālistiskie lozungi politiskajās skrejlapās, ko pirms vēlēšanām met pastkastītēs.
Brīvības vietā — "Makdonalds"
Tāpat kā agrākajos gados, gājienu pavadīja bungu rībināšana, kas iekvēlināja patriotu sirdis. Turklāt gājiena maršrutā — pa 11. novembra krastmalu un Vecrīgas centrālajām ielām — tika izvietoti spēcīgi skaļruņi, no kuriem plūda idejiski pareizi skaņdarbi par "latviešu tautu un tās neatkarību", Waffen SS un mežabrāļu iemīļotās dziesmas. To jāpiebilst jautājumā par to, ka daudzi "Visu Latvijai!" rīkotos gājienus salīdzina ar Trešā Reiha pasākumiem… Interesanti, kur 18. novembra gājiena rīkotāji smēlās iedvesmu? Protams, ne jau no hitleriešiem, bet gan no Senās Romas laikiem.
Šajos jaukajos svētkos Vecrīgā policistu bija tik daudz, ka šķiet, nekur Latvijā vairs nebija neviena paša cilvēka formastērpā. Svētku noskaņojums tādēļ tikai auga augumā. Tiesa, nekādu īpašu incidentu nebija, tikai daži patriotiski uzskrūvēti pilsoņi mazliet par daudz uzņēma uz krūts un paši pūlī teju neaizdegās.
Pusotru stundu vēlāk ugunīgais gājiens beidzās. Daudzi gan nespēja saprast, kāpēc tas noslēdzās pie "Makdonalda" — ielas pretējā pusē, nevis pie Brīvības pieminekļa, kā solīja organizatori? Pūlī skanēja histēriski joki: vai tad pie Makdonalda ar lāpām stāvēsim?! Daži garāmgājēji izteica mājienu par ASV iespaidu valstī un to, cik Latvija patiešām ir neatkarīga. Un vēl piebilda par rītā notikušo kara parādi, kur lielāko daļu "Latvijas spēku" veidoja ārvalstu garnizonu karavīri un tehnika.
Tātad lāpu gājiena noslēgums pie Makdonalda, nevis pie Brīvības pieminekļa bija tīri simbolisks. Tas taču ir skaidrs — nekas nenotiek nejauši.
