RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Baltijas AES būvdarbu turpināšana patlaban tiek saskaņota, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz Krievijas korporācijas "Rosenergoatom" ģenerāldirektora pirmā vietnieka Alekseja Žukova teikto.
"Patlaban saskaņojam būvdarbu turpināšanas iespējas," — informēja Žukovs nesenajā Krievijas Valsts domes Enerģētikas komitejas sēdē.
Šobrīd "kodolsalas" būvdarbi Baltijas AES ir apturēti, taču AES būvlaukums tiek turēts gatavībā operatīvai būvdarbu atsākšanai. Palīginfrastruktūras objektu būvdarbi turpinājās arī 2017. gada janvārī, piemēram, tika uzceltas noliktavu saimniecības ēkas iekārtu saņemšanai un uzglabāšanai saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Jūnijā tika pieņemts lēmums Baltijas AES paredzēto reaktora korpusu uzstādīt Astravjecas AES (Baltkrievija, Grodņas apgabals) otrajā energoblokā.
"Rosatom" ziņoja, ka Baltijas AES būvdarbi tiks atsākti, tiklīdz tiks atrasti tās ražotās elektroenerģijas patērētāji un noformētas atbilstošās vienošanās. Iepriekš koncerns atjaunoja Baltijas AES projekta īstenošanas koncepciju. "Rosatom" elektroenerģētikas nodaļa apspriežas ar Eiropas energoholdingiem par iespēju realizēt līdz 100% Baltijas AES ražotās elektroenerģijas. Vairāki lieli līgumi noslēgti jau 2015. gadā. AES Kaļiņingradas apgabalā palīdzētu uzlabot ekoloģisko situāciju Eiropā, ik gadus novēršot 20 miljonu tonnu ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā, uzsvēra "Rosatom" pārstāvji.
"Integrējot Baltijas AES ar tās diviem reaktoriem, kuru kopējā jauda ir 2400 MW, ES vienotajā enerģētiskajā sistēmā ļautu novērst aptuveni 19 milj. tonnu CO2 izmešus gadā. Rezultātā uzlabosies ekoloģiskā situācija visā reģionā," — uzsvēra ASV "Atomenergopromsbit" direktors Arturs Borocs.
Viņš norādīja, ka ierosinātais Baltijas AES projekts Kaļiņingradas apgabalā varētu teicami demonstrēt, kā trešās valstis var sekmēt enerģētisko pāreju Eiropā, nodrošinot bāzes slodzes stabilu zemoglekļa ģenerāciju un reģionālo tirgu mijiedarbību.
Baltijas AES celtniecība sākās 2010. gadā Kaļiņingradas apgabalā 12 kilometru attālumā uz dienvidaustrumiem no Nemanas pilsētas (aptuveni 10 km attālumā no Lietuvas robežas). Tika plānots, ka AES veidos divi energobloki ar kopējo jaudu 2388 MW apmērā. Eksperti uzskata, ka Baltijas AES celtniecība Kaļiņingradas apgabalā būtu svarīgs solis Baltijas valstu sinhronizācijai ar Eiropas kontinentālo energosistēmu, jo tās ražotā elektroenerģija paver iespējas eksportēt elektroenerģiju uz ES kaimiņvalstīm.
Speciālisti uzskata, ka Baltijas AES varētu saistīt Austrumeiropas un Centrālās Eiropas enerģētiskos tirgus ar mērķi nodrošināt šo reģionu savstarpēju integrāciju. Taču Baltijas valstis (Lietuva, Latvija un Igaunija) 2013. gadā informēja par nodomu iziet no vienotās energosistēmas ar KF. Sākotnēji BAES projekts tika izstrādāts, ņemot vērā to, ka Kaļiņingrada un Baltija strādā vienotā energosistēmā ar Krievijas ziemeļrietumiem, tāpēc valdība pieņēma lēmumu uz laiku apturēt AES būvdarbus. Iepriekš uzņēmuma "Rosseti" vadītājs Pāvels Ļivinskis paziņoja, ka 2018. gadā Krievija plāno pabeigt visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu iziešanu no tās energosistēmas.
