RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Kijeva izdomā cilvēktiesību apspiešanas gadījumus Krimā tā vietā, lai nodarbotos ar savas valsts problēmām, paziņoja RIA Novosti pussalas Ukraiņu kopienas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Anastasija Gridčina.
Pēc viņas domām, Ukrainas varas iestādes tādējādi tiecas destabilizēt situāciju Krimā.
Gridčina ieteica Ukrainai "nebāzt savu degunu" citā valstī. Viņa atgādināja, ka pašā Ukrainā jau vairākus gadus ilgst militārais konflikts un patiešām tiek apspiestas cilvēktiesības.
"Ukrainai vēl pietiek kauna diktēt citai pilnvērtīgai valstij – Krievijai, kā veikt politiku savā teritorijā. Mums ļoti žēl nevainīgos cilvēkus, kuri dzīvo Ukrainā, uz kuru pleciem gulstas nabadzības, bezdarba un pazemojumu slogs," — teica Gridčina.
Vakar ANO Ģenerālās asamblejas trešā Sociālo, humanitāro un kultūras jautājumu komiteja pieņēma Ukrainas rezolūcijas projektu par cilvēktiesību situāciju Krimā. To atbalstīja 71 valsts, 25 valstis iestājās pret, vēl 77 atturējās. Tiek gaidīts, ka dokumentu izskatīs esošajā 72. Ģenerālās asamblejas sesijas plenārsēdē.
Projektu sagatavoja Ukraina, par tā līdzautoriem kļuva apmēram 40 valstis, tostarp, Lielbritānija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, ASV, Somija, Francija un Igaunija. Tekstā tiek nosodīti "pārkāpumi, cilvēktiesību apspiešana un diskriminējoši pasākumi attiecībā pret Krimas iedzīvotājiem". Tāpat tajā ir vairākas rekomendācijas Krievijas pusei.
Augstākās radas vadītāja pirmā vietniece Irina Geraščenko uzskata, ka Minska, kura nobalsoja pret dokumentu, iedūra Kijevai "dunci mugurā". Pēc viņas domām šis solis ir pretrunā "ar skaļajiem Baltkrievijas paziņojumiem" par to, ka viņa pieturas pie neitrālas pozīcijas.
Krievijas Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Sergejs Žeļeznjaks uzskata, ka Ukrainas rezolūcijas projektam nav nekā kopīga ar reālo situāciju reģionā, un tam nav perspektīvu.
Krimas varas iestādes un sabiedrības amatpersonas nosauca dokumentu par absurdu.
