RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Latvijā 12 no 34 tiesu priekšsēdētājiem ieņem savus amatus desmit un vairāk gadus, vēsta telekanāla TV3 raidījums Nekā personīga.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis piektdien iesniedza atkārtotai Saeimas izskatīšanai likuma grozījumus par tiesu varu, kas atļauj rajona (pilsētas) tiesas un apgabala tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu divus termiņus pēc kārtas. Pēc prezidenta domām tas nesekmēs tiesu sistēmas attīstību.
"Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu rotācija pēc noteikta termiņa beigām, lai sniegtu iespēju ieņemt līdera lomu arī citiem profesionāļiem. Ilgstoša atrašanās amatā rada stagnācijas risku," — uzskata valsts vadītājs.
Pēc viņa domām, reāla rotācija vadošajos amatos tiesu sistēmā sekmēja profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos.
Kā pastāstīja Tieslietu ministrijā, pēc teritoriālās reformas nelielas tiesas tiks likvidētas, savukārt jaunajām apvienotajām tiesām būs nepieciešami pieredzējuši vadītāji.
Un tomēr reforma nespēs mazināt reģionālo tiesu ietekmīgumu, kuras daudzu gadu garumā vada vieni un tie paši cilvēki, atzīmē Nekā personīga.
Stājoties amatā, tiesneši var ieņemt to uz mūžu. Tiesas priekšsēdētāju var atstādināt no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās vai arī par rupjiem pārkāpumiem. Paredzēts, ka katrus piecus gadus jārīko konkurss tiesas vadītāja amatam, taču visbiežāk savu kandidatūru izvirza tikai viens pretendents – esošais tiesas vadītājs.
Piemēram, Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis atrodas savā amatā kopš 1993. gada. Tikpat liels, jeb 24 gadu darba stāžs, ir Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Miķelsonei un Saldus rajona tiesas vadītājai Guntai Galiņai. Vidzemes reģionālās tiesas vadītājs ieņem savu amatu kopš 1995. gada, savukārt Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne kopš 1998. gada.
Par rekordisti kļuva Gulbenes rajona tiesas vadītāja Gunta Gulbinska, kas ieņem amatu kopš 1987. gada.
