RĪGA, 13. novembris – Sputnik. Latvijas valūtas maiņas punkti un bankas patstāvīgi lems, vai pieņems jaunās 200 rubļu banknotes ar Sevastopoles simbolu attēliem, likums šādus jautājumus neregulē, paziņoja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, vēsta Latvijas Radio.
Žurnālistu aptaujātie Latvijas komercbanku pārstāvji dažādi komentēja situāciju, taču kopumā, finanšu kredītiestādes pagaidām nesaskata iemeslus atteikties no šīm banknotēm.
Piemēram, Swedbank paziņoja, ka tā ir finanšu iestāde, un politiski jautājumi viņus neskar. Luminor bankā paskaidroja, ka banknote ir oficiāla, tā ir likumīgi izlaista apgrozībā, un kredītiestāde strādā ar to tāpat kā ar pārējām naudaszīmēm.
SEB bankā paziņoja, ka vispār nestrādā ar Krievijas valūtu. "SEB banka jau kādu laiku nenodrošina Krievijas valūtas apmaiņu, tādēļ mums šis jautājums nav aktuāls," — pateica bankas pārstāve Agnese Strazda.
Valūtas apmaiņas tīkla Marika ģenerāldirektors Jurijs Žuravļovs norādīja, ka līdz brīdim, kamēr banknotes ar Sevastopoles attēlu nav aizliegtas likuma kārtībā, tās tiks pieņemtas.
Taču baņķieru viedoklim nepiekrīt politiķi. Piemēram, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzskata, ka izmantot šādas banknotes ir nekorekti no politikas viedokļa.
"Tā ir kāda jauna parādība, kad viena valsts izlaiž starptautiskajā apgrozībā banknotes ar politisku zemtekstu. Es vispār pirmo reizi saskaros ar kaut ko tamlīdzīgu. Būs interesanti pavērot arī starptautiskajā mērogā, kā uz to reaģēs cilvēki. Es to uztveru kā informācijas, hibrīdkara daļu. Tas ir kārtējs propagandas gājiens," — paziņoja Kalniņš.
Iepriekš Ukrainas Nacionālā banka paziņoja, ka aizliedz bankām un citām finanšu iestādēm īstenot operācijas ar Krievijas banknotēm un monētām, uz kurām ir attēloti Krimas objekti. Tiem un "Ukrpočta" iestādei tāpat aizliegts pieņemt vai izdot šādu naudu, veicot naudas pārskaitījumu nosūtīšanu vai izmaksāšanu.
Krima un Sevastopole atkal kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā noritējušā referenduma, kurā lēmumu atgriezties Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.
Krievijas valdība informēja, ka referendums Krimā atbilst starptautisko tiesību normām un ANO Statūtiem. Tomēr Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina teiktā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski."
