RĪGA, 12. novembris — Sputnik. AS "Lido" valdes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons intervijā Dienas Bizness pastāstīja par biznesa īpatnībām Vācijā.
Pērnā gada maijā "Lido" atvēra divus restorānus "Kirsons" Berlīnē, un septembrī uzņēmējs apgalvoja, ka tuvāko divu vai triju gadu laikā uzņēmums iecerējis atvērt Vācijas galvaspilsētā tīklu, ko veidotu 15 restorāni.
Abi restorāni joprojām darbojas, taču Ķirsons godīgi atzīst, ka grupa "Lido" ir saskārusies ar problēmām, ienākot Vācijas tirgū.
— Kā Lido sokas Vācijā?
— Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt.
Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem.
Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem, — viņš pastāstīja. — Tātad zaudējumi, kas bija Lido grupai, skaidrojami ar darbību Vācijā?— Tas ir no mūsu kabatas. Neesam paņēmuši sev, bet guldām iekšā, lai nākotnē mēs būtu ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Vācija ir viena no stabilākajām valstīm Eiropā, un mēs gribam ar elkoņiem, zinībām, pārliecību tur būt. Jā, nav viegli.
— Atklājot pirmo restorānu Vācijā, teicāt, ka vērtēsiet, vai turpināt atvērt jaunus restorānus. Vairāk nekā gads pagājis, tagad varat izvērtēt!
— Mēs ar kolēģiem varam pateikt – pielaidām kļūdu. Berlīne nav Vācija. Berlīne ir visu Eiropas cilvēku kopiena, tur sabraukuši visi. Tur nodokļus maksā daudz sliktāk nekā pie mums Latvijā. Cenu politika Berlīnē – tā nav Vācija, tur cenas ir daudz mazākas. Ja mēs būtu iegājuši Minhenē, Ķelnē vai Hamburgā, būtu daudz efektīvāk. Bet mēs apzināti iegājām tanī vietā, kur visgrūtāk.
— Vai cenām tur jābūt augstākām?
— Protams. Jo cenas ir gandrīz kā Latvijā, tikai nedaudz augstākas. Minhenē tas būtu par aptuveni 50% dārgāk, un cilvēki to novērtētu. Berlīnē to nevaram. Ļoti daudz darbinieku, kas nāk strādāt, piedāvāja, lai maksājam kešā, jo viņiem esot personīgais bankrots. Esmu gatavs par to runāt un stāstīt, lai zina, kas notiek Berlīnē – ka tā arī norēķinās ar darbiniekiem. Daudzās vietās ir tāda nekārtība, kādas pat nav pie mums Latvijā.
— Vai tagad Vācijas restorāniem visu produkciju iepērkat Vācijā vai tomēr vedat arī no Latvijas?
— Daļu vedam no Latvijas – aptuveni 30%, bet 70% iepērkam Vācijā. Agrāk bija otrādi. Aizvien vairāk iepazīstam Vācijas tirgu un redzam, ka tur viss nav tik kvalitatīvs kā Latvijā.
