RĪGA, 11. novembris — Sputnik, Mihails Gubins. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja uzvaru pār Vācijas armiju, ko komandēja Bermonts. Šajā dienā tika nodibināts Lāčplēša kara ordenis. Tas pastāv arī pašlaik, taču nevienam netiek piešķirts.
Svētku dienā gribas atsaukt atmiņā ne tikai pašu Lāčplēsi, bet arī citus latviešu folkloras personāžus, kas kļuvuši par zīmoliem.
Varonis ar lāča ausīm
Lāčplēsis neapšaubāmi ir populārākais latviešu tautas varonis. Par viņa varoņdarbiem stāsta divi daiļdarbi: Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis" un Raiņa luga "Uguns un nakts".
Tautas teiksmas vēsta, ka Lāčplēsis ir cilvēka un lācenes dēls ar lāča ausīm, taču starp viņa varoņdarbiem ir arī cīņa ar lāci. Viņš uzvarējis arī milzi Kalapuisi un nešķīsto spēku senā pilī. Leģenda stāsta, ka Lāčplēsis atdusas Daugavas dzīlēs pie Lielvārdes, taču atgriezīsies, ja Latvijai draudēs briesmas.
1930. gadā klajā nāca filma "Lāčplēsis", bet 1988. gadā — komponista Zigmāra Liepiņa rokopera. Par godu Lāčplēsim nosaukti kuģi, ielas, alus un sporta klubs. Pieminekļi varonim uzstādīti Majoros (kādreizējā strūklaka, 1954. gads), pie Jelgavas stacijas (atjaunots 1992. gadā) un pie Latvijas Saeimas ēkas (atjaunots 2007. gadā).
Lielvārdē Daugavas krastā atrodams Lāčplēša akmens — 75 tonna smaga granīta klints. Stāsta, ka pat ziemā tas ir silts.
Ik gadus pirms 11. novembra dažādi aptauju centri interesējas, vai Latvijas iedzīvotāji atceras, kāda ir Lāčplēša dienas nozīme un kas viņš tāds ir?
Nezinātāju skaits sastāda apmēram 35%. Cilvēki uzskata, ka tie ir svētki par godu pašam Lāčplēsim, kurš esot kaut kāds šajā dienā dzimis valsts darbinieks vai rakstnieks.
Eposs "Lāčplēsis" ir pārtulkots krievu, angļu, dāņu, holandiešu, japāņu, poļu, somu, čehu, lietuviešu, igauņu, armēņu un altaja valodās, taču viņu visur sauc citādi. Piemēram, angļu valodā — Bearslayer, poliski — Zabуjcа Niedźwiedzia.
Cilvēki Lāčplēša kostīmos un cepurēs ar lāča ausim ir sastopami visos dziesmu un deju svētkos. Piemēram, 1945. gada 5. augustā, par godu Latvijas uzņemšanas PSRS sastāvā 5. gadadienai, Rīgas Esplanādē notika Dziesmu diena. Tribīnes rotāja Lāčplēša un Iļjas Muromieša figūras. Latviešu tautas varoni tēloja Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks Artūrs Filipsons, bet krievu spēkavīru — nopelniem bagātais mākslas darbinieks Jānis Osis. 2012. gada 3. maijā valsts premjerministrs Vāldis Dombrovskis Jelgavā tikās ar visā pasaulē pazīstamo grāvēju aktieri Džekiju Čanu un uzdāvināja viņam Lāčplēša cepuri.
Lāčplēsis ir vienīgais latviešu varonis, kurš ticies ar krievu Salatēti. Tas notika 2007. gada 18. novembrī, Salatēta dzimšanas dienā Veļikij Ustjugā. Lāčplēsis apsveica viņu latviešu delegācijas vārdā un pasniedza milzīgu zobenu.
Zēns ar lāpstu
Ļoti populārs latviešu varonis ir Sprīdītis. Viņš nācis no tautas pasakām un Annas Brigaderes lugas. Arī Sprīdītis ir simbolizē latviešu tautu — tos, kuri dodas pasaulē laimi meklēt.
Patiesībā Sprīdītis ir mazs zēns — ganiņš, kurš aizbēga no ļaunās pamātes. Pa ceļam viņš sastop labos personāžus — Vējamāti, Mežamati un Vecīti, kā arī uzvar ļaunos varoņus — Skopuli, Lutausi un Velnu. Galu galā Sprīdītis atgriežas mājās.
1985. gadā Rigas kinostudija uzņēma PSRS un Čehoslovākijas filmu "Sprīdītis" (režisors — Gunārs Piesis). Čehu valodā filmas nosaukums bija "Pohбdka o Malнčkovi".
Sprīdīša vārdā nosaukta pirmā Latvijā konstruētā lidmašīna (1924. gads) un mikroautobuss RAF, kas tika izstrādāts 1958. gadā, taču tā sērijveida ražošana netika uzsākta. 2004. gadā Sprīdītis ar savu lāpstu parādījās uz 1 lata monētas, kas tika laista klajā par godu Latvijas ienākšanai Eiropas Savienībā.
Ne tikai radio
Spīdola ir ragana, Lāčplēsim veltītā Andreja Pumpura eposa varone. Viņa aprakstīta kā īsta ragana ar liesmojošām acīm. Viņa iemieso tumšos spēkus, taču izrādēs un ilustrācijās redzama kā glīta brunete.
Spīdola iemīlēja Lāčplēsi un vēlējās viņu nonāvēt, taču cieta neveiksmi.
1927. gadā Spīdolas vārdā tika nosaukta Francijā uzbūvētā Latvijas zemūdene, kas uzsprāga 1941. gadā Liepājas aizsardzības cīņās. Šis vārds dāvāts arī Latvijas tvaikonim, taču daudz pazīstamāka ir Spīdola vārdā nosauktā tranzistoru radiouztvērēju marka, kas tika ražoti no 1960. gada.
1993. gadā dibināta Spīdolas prēmija par sasniegumiem mākslā un humanitārajās zinātnēs. Rīgā un Jūrmalā ir Spīdolas ielas.
Un tas viss nosaukts raganas vārdā!
Govju aizbildne
Laima ir laimes un likteņa dieviete, gatava palīdzēt grūtniecēm, govju aizbildne, Dieva meita. Tas ir arī populārs sieviešu vārds.
Kopš 1925. gada ar "Laimas" vārdu darbojas šokolādes ražošanas uzņēmums. Kopš 2015. gada tas diemžēl pieder norvēģiem. Rīgas centrā ir tā saucamais "Laimas pulkstenis" ar uzņēmuma reklāmu. Laimas vārdā nosauktas ielas Rīgā, Babītē un Baltezerā.
Mākslinieka Anša Cīruļa veidotais Laimas tēls redzams Rīgas pilī uz sienas vēstnieku akreditācijas zālē.
Ķēves dēls
Pēdējais mūsu topā ir Kurbads, pasaku spēkavīrs. Leģenda vēsta, ka viņš piedzimis ķēvei, kura apēdusi izmestas zivju ķidas.
Kurbads izcēlies ar lielu spēku un uzvarējis vairākus milžus — no Trīsgalvja līdz Deviņgalvim. Tiesa, izrādījās, ka milzim ir sieva — ragana, kura pārvērtās par čūsku un galu galā nogalināja Kurbadu.
Kurbada vārdā nosaukts ledlauzis, hokeja klubs, ledus halle un folkmetāla grupas Skyforger disks, kā arī iela Rīgā.
