RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Tuvojoties Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta realizācijas uzsākšanas termiņiem, paplašinās arī pretošanās Rail Baltica, raksta avīze "Segodņa". Pretošanās, protams, novērojama nevis varas iestādēs – pretojas iedzīvotāji.
Latvija
Latvijā cīņu vada biedrība, kuras nosaukums ir "Latvijas zeme, daba, tauta". Organizācija reģistrēta Sējas novadā, cauri kuram ir jāiet dzelzceļa trasei. Biedrība iesniegusi prasību tiesā ar prasību izmainīt trases maršrutu cauri Salacgrīvas novadam un Limbažu novada Skultes pagastam.
Sākotnēji uzņēmums RB Latvija saskaņoja ar Salacgrīvas novada pašvaldību Rail Baltica C5 maršruta projektu, kurš iet lielākoties caur mežiem. Taču pēc tam iedzīvotājus nostādīja fakta priekšā, ka trase ies pa maršrutu B2-2 – blakus jūrai, blakus šosejas Via Baltica, A1 (E67), uz austrumiem no tās. Šis maršruts iet cauri daudzām lauksamniecībām, sašķeļot tās daļās. Dzīvojamie nami netiks skarti, taču zemnieki zaudēs lielu daļu savas zemes, raksta avīze.
Ierēdņi apgalvo, ka trase C5 iet cauri Eiropas aizsargātajām dabas teritorijām Natura 2000, tādēļ arī tika izvēlēts trases variants B2-2 maršrutā, kurš faktiski pārgriež novadu uz pusēm.
Pirmās instances tiesa biedrības "Latvijas zeme, daba, tauta" prasību neatbalstīja, un organizācija grasās apstrīdēt lēmumu otrās instances tiesā.
Turklāt biedrība konsultē cilvēkus, caur kuru zemēm ir jāiet sliedēm, lai viņi saņemtu pienācīgu kompensāciju. Precīzas summas nevienas nenosauca, taču tie, kuri jau ir saņēmuši varas iestāžu paziņojumus, saka, ka kompensācija, ko piedāvā Skultes un Salacgrīvas iedzīvotājiem neatbilst zemes tirgus cenai.
Lietuva un Igaunija
Latvijas aktīvistu spēkiem pievienojušies arī lietuvieši. Lietuvas zemnieki stāsta, ka viņi jau ir saņēmuši paziņojumus par ģeodēzijas darbu uzsākšanu. Taču ar cilvēkiem neviens nerunā un neziņo viņiem par to, kas viņus sagaida. Šāda attieksme un informācijas trūkums nevar neuztraukt.
Savukārt Igaunijā darbojas organizācija ar nosaukumu "Atklāti par Rail Baltic" (Avalikult rail Balticust). Tās pārstāvji norāda, ka dokumenti, kuri attiecas uz jaunā dzelzceļa ietekmi uz vidi un cilvēkiem, nav publicēti, kas rada baumas un biedē iedzīvotājus.
730 kilometrus garajam Rail Baltica dzelzceļam ir jāsavieno Rietumeiropas valstis ar Baltijas valstīm caur Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu, Tallinu un tālāk, ar prāmja palīdzību, ar Somiju. Trases garums Igaunijā ir apmēram 300 kilometri, Lietuvā 360 kilometri un Latvijā nedaudz vairāk par 300 kilometriem. Maģistrāles būvniecības beigas tiek gaidītas ne agrāk kā 2022.gadā.
Iepriekš starptautiskajā dzelzceļu forumā Rail Baltica Global Forum 2017 kompānijas Ernst and Young partneris paziņoja, ka Rail Baltica projekta izdevumi sastādīs ap sešiem miljardiem eiro.
Daļu, no kopējām izmaksām, kuras sastādīs apmēram sešus miljardus eiro, 4,6 miljardus eiro varētu segt ES, un pārējos 1,154 miljardus eiro būs jāapmaksā Baltijas valstīm.
Saskaņā ar pirmajiem aprēķiniem, Igaunijā projekts maksās 1,346 miljardus eiro (nacionālā finansējuma daļa ir 268 miljoni eiro), Latvijā 1,968 miljardi eiro (393 miljoni eiro) un Lietuvā 2,473 miljardi eiro (493 miljoni eiro).