RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Lī Hārvijs Osvalds, ASV prezidenta Džona Kenedija slepkava, divus mēnešus pirms atentāta, atrasdamies Meksikā, sazinājies ar padomju diplomātu, kurš, saskaņā ar ASV izlūkdienesta datiem, bijis VDK aģents, teikts vienā no atklātajiem CIP dokumentiem, vēsta RIA Novosti.
Versiju par "PSRS pēdām" Kenedija slepkavības lietā ASV varasiestādes izskatīja līdz ar daudzām citām hipotēzēm, taču, saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem, tā neapstiprinājās. Osvalda vizīte padomju vēstniecībā Mehiko agrāk tika aprakstīta literatūrā – padomju vicekonsuls Oļegs Ņečiporenko, kurš kontaktējās ar Osvaldu, stāstīja, ka viņš lūdzis izsniegt vīzu iebraukšanai Padomju Savienībā.
"Saskaņā ar pārtverto zvanu no Mehiko, Lī Osvalds 1963. gada 28. septembrī bija padomju vēstniecībā un sarunājās ar konsulu Valēriju Vladimiroviču Kostikovu. Tas noskaidrojās, kad Osvalds 1. oktobrī piezvanījis uz padomju vēstniecību, lauzītā krievu valodā nosaucis savu vārdu, paziņojis par minēto tikšanos un pavaicājis sargam, kurš atbildēja uz zvanu, vai ir kādi jaunumi "par telegrammu uz Vašingtonu". Apsargs pārbaudījis un atbildējis Osvaldam, ka pieprasījums nosūtīts, taču nekas vēl nav saņemts," – teikts atklātajos CIP datos.
Pie tam dokumentā apgalvots, ka Kostikovs bijis Valsts Drošības komitejas (VDK) aģents. "Viņš ir operatīvais darbinieks operācijā, ko acīmredzot sponsorē VFK 13. pārvalde, kas atbild par sabotāžu un slepkavībām," – teikts atslepenotajos materiālos. Apgalvots, ka Kostikovs un viņa kolēģis Oļegs Brikins, kurš strādāja Ņujorkā, pēc CIP domām, kontrolējuši Eiropā savervēto Vācijas pilsoni, kurš tobrīd dzīvojis Oklahomas štatā.
"Tas nav nekas neparasts, ka VDK aģents atbildīgā uzdevumā izveidojis tik atklātus sakarus ar Padomju Savienības vēstniecību. Taču mūsu rīcībā ir superslepeni padomju izlūkdienestu dokumenti, kuros aprakstīta militārās izlūkošanas doktrīna. Tie norāda, ka ļoti svarīgi aģenti var tikties oficiālās ēkās, aizbildinoties ar kādu publisku lietu, lai maskētu savu klātbūtni… Tāpat tamlīdzīgs kontakts oficiālā ēkā, iespējams, noticis paša aģenta neuzmanības dēļ," – teikts dokumentā. No konteksta nav saprotams, vai CIP uzskatīja par VDK aģentu tikai konsulu Kostikovu vai turēja par to aizdomās arī Osvaldu.
Teksta pielikumā sniegts detalizēts Kostikova dosjē līdz ar viņa ārienes aprakstiem, informāciju par viņa ģimeni, braucieniem utt.
Trīs tūkstoši dokumentu
Ceturtdien ASV tika atslepenoti gandrīz trīs tūkstoši dokumentu Džona Kenedija slepkavības lietā. Vēl vairāki tūkstoši tiks publiskoti līdz 2018. gada aprīļa beigām.
Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sabiedrība ir pelnījusi pilnīgu informāciju par Kenedija slepkavību. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ viņš atļāvis varasiestādēm rediģēt noteiktus materiālu fragmentus – citas izejas viņam neesot bijis.
