Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība

RĪGA, 23. oktobris- Sputnik. 2016. gadā rūpniecība, tāpat kā pirms 20 gadiem, joprojām palika par galveno ekonomisko aktivitāti ES valstīs, ziņo Eurostat. Tās īpatsvars sastādīja 19,4% no bruto pievienotās vērtības, tai seko tirdzniecība, tad — transports, viesnīcas un ēdināšanas nozares (19% — tāds pats rādītājs kā 1996. gadā).

Statistikas resors uzsver, ka 1996. gadā rūpniecības daļa sastādīja 22,9%.

Aktivitāte saistītā ar nekustamajiem īpašumiem, ieņēma trešo vietu (11,4%; plus 0,9 procentpunkti), zinātniskā un tehniskā darbība ieguldījusi bruto pievienotā vērtībā 11%, kas ir par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā 1996. gadā. Bruto pievienotā vērtība pēc summējas pēc ekonomiskās darbības veidiem un tiek ņemta vērā IKP aprēķinos.

​Rūpniecība kļuvusi par galveno ekonomisko darbību tādās valstīs kā Īrija (36,6%), Čehija (32,1%), Slovēnija (27,1%). Tām seko Slovākija (26,9%), Ungārija (26,8%), Polija (26,5%), Vācija un Rumānija (25,7%), Bulgārija (24,4%).

Tirdzniecība (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecībā) kopā ar sabiedrisko ēdināšanu, transportu un izvietošanu kļuvušas par vadošām Lietuvā (32,2% bruto pievienotās vērtības), Latvijā (25,4%), Kiprā (25,2%). Turklāt šī nozare ir ienesīga tādās valstīs kā Portugāle un Polija (25,1% katrā valstī), Spānijā (23,6%), Grieķijā un Austrijā (23,2%).

Rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā ir 16% no bruto pievienotās vērtības (16,1% ir valsts pārvaldei, izglītībai un aizsardzībai). Lietuvā rūpniecība sastāda 22,1% no bruto pievienotās vērtības, Igaunijā — 20,9%.

Valsts pārvalde, izglītība, aizsardzība, sociālo problēmu risināšanas un veselības nozares bija galvenās Francijas (22,7%), Beļģijas un Dānijas (abās 22,3%), Zviedrijas (21,5%), Nīderlandes (21,4%) un Somijas (21,3%) ekonomikās.

Luksemburgas ekonomikas pamatu sastāda finanšu un apdrošināšanas darbība: tās īpatsvars ir 27,3% no bruto pievienotās vērtības.