RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Vakar Satversmes tiesa atzina, ka likums par solidaritātes nodokli neatbilst Satversmei, vēsta ST mājaslapa.
Prasība par solidaritātes nodokļa atcelšanu tika iesniegta ST pērnā gada jūlijā — 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi paziņoja, ka nodoklis neatbilst starptautiskajām saistībām par dubultās nodokļu aplikšanas nepielietošanu.
Pērnā gada augustā tika panākta vienošanās par solidaritātes nodokļa atcelšanu — tā vietā lielo algu saņēmēji maksās sociālo nodokli.
Tiesa atzina, ka likuma 6. pants, kurā atrunātas nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam un pārkāpj Satversmes 91. pantu. Pants atzīts par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra, lai Saeimai būtu laiks izstrādāt alternatīvu normu, neapgrūtinot valsts budžetu.
Tomēr Satversmes tiesa atzina, ka likums par solidaritātes nodokli pieņemts korekti, atbilstoši Saeimas kārtības rullim, likuma sagatavošanā tika iesaistīti eksperti un sociālie partneri, tāpēc nav amata uzskatīt, ka likums pieņemts sasteigti, kā apgalvoja sūdzības autori — vairāki uzņēmumi un uzņēmēji.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pirmo reizi solidaritātes nodoklis tika ieviests Vācijā pēc VDR un VFR apvienošanās. Francijā to iekasē no pilsoņiem, kuru īpašums 1. janvārī pārsniedz 1,3 miljonus eiro. Itālijā visas fiziskās personas, kuru gada ienākumi pārsniedz 300 tūkstošus eiro, nomaksā 3% no summas, kas pārsniedz minēto apmēru. No 2013. gada 1. janvāra solidaritātes nodoklis tika ieviests Čehijā — tas sastāda 7% visiem valsts iedzīvotājiem, kuri pelna vairāk nekā 100 tūkstošus čehu kronu mēnesī (2700 eiro).
