Dosimies fotoceļojumā pa Krieviju. Labi pazīstamas visā pasaulē ir ne tikai Baikāla, Kamčatkas un Kižu ainavas, pārsteidz arī citas dabas teritorijas milzīgās valsts slēptos stūrīšos.
Viena no labāk pazīstamajām vietām Krievijā ir leģendārais Baikāls – dziļākais ezers un lielākais saldūdens rezervuārs pasaulē.
Vēstures cienītājiem ieteicams apmeklēt Kižu salu. Etnogrāfiskā muzeja teritorijā ir XVIII-XX gs. celtas baznīcas, kapelas, mājas un saimniecības ēkas no dažādiem Aizoņegas nostūriem. Starp tām ir arī UNESCO Vispasaules mantojuma pieminekļi.
Karēlijas Republikas Sortavalas rajonā ir gruntsūdeņu applūdināts marmora karjers. Akmeņlauztuves izveidojās jau 1765. gadā, un šeit iegūtais marmors izmantots Ermitāžas, Īzaka un Kazaņas dievmātes katedrāļu celtniecībā.
Boļšaja Karaganka un Utjaganka upju satekā Čeļabinskas apgabalā ir noslēpumainais Arkaims, apmetne, kas izveidojusies III-II gadu tūkstošu p.m.ē. maiņā. Atklāts 80. gadu beigās. Pieminekli veido nocietināta pilsēta, nekropole un senās ganības. Arkaimu dēvē par "spēka vietu".
Sāļais "Aveņkrāsas ezers" atrodas Altaja novadā. Neparasto krāsu dāvā mazi vēžveidīgie – ārstniecisko dūņu veidošanās elements.
Kuršu strēles teritorijā ir neparasts skujkoku mežs. Koku stumbri tajā izvijušies dīvainos līkločos. Dejojošais mežs iestādīts 1961. gadā, un vietējo koku anomālijas iemesls līdz šim nav noskaidrots.
Olhonu dēvē par Baikāla sirdi. Tā ir vienīgā apdzīvotā sala ezerā ar neparasti daudzveidīgu dabu – šeit ir gan stepes un meži, gan klintis. Salas sirdī ir Šaranura ezers ar sāļu minerālūdeni. Leģendas vēsta, ka Olhona ir ziemeļu šamaņu sakrālā vieta.
Krievijas budistu centrs atrodas Verhņaja Ivolga ciemā Burjatijas Republikā. Ivolgas dacanu sāka būvēt pagājušā gadsimta vidū. Šeit ir desmit tempļi, hambolamas rezidence, bibliotēka, oranžērija un Budistu universitātes mācību korpusi.
Ugras upē Kalugas apgabalā 17 gadu laikā izveidojies īsts mākslas parks 650 hektāru platībā plešas dažādu arhitektūras un mākslas objektu kolekcija.
Vienīgā Geizeru ieleja Eirāzijā atrodas Krievijā Kronockas biosfēras rezervātā Kamčatkā. Tas ir dziļš upes kanjons, kura malās izveidojušies geizeru un karsto avotu punkti, termālie laukumi, ūdenskritumi un ezeri.
Leģendāra vieta Kamčatkā – aktīvais vulkāns Malij Semjačik, kura krāterī izveidojies ezers. Tā ūdeņi satur sālsskābi, sērskābi un citas vielas, tāpēc ir ārkārtīgi toksiski.
Galvenie Kamčatkas novada transporta vārti – neaizsalstošais Avačinskas līcis, viens no lielākajiem uz planētas. 26 metrus dziļā ūdenstilpe spēj uzņemt jebkuru kuģi. Tās simbols – Trīs Brāļu klintis, kas atrodas pie izejas atklātajā Avačinskas šaurumā.
Jaunlaulātie Dombaja kalnu kūrortā (Dombajas pļava).
Ziemeļosetijā ir vieta, kas ieguvusi "mirušo pilsētas" nosaukumu. Tās ir 95 kapenes, ko Dargavas iedzīvotāji cēluši XVII-XIX gs. Izrakumi liecina, ka šeit bijis viens no galvenajiem Tagauru sabiedrības veidošanās centriem.
Šķiet, par ekstremālāko tūrisma braucienu varētu kļūt ceļojums uz Franča Jozefa zemi Ziemeļu Ledus okeānā. Tā ir viena no tālākajām ziemeļu teritorijām visā pasaulē. Vidējā gada temperatūra -12°C. Šeit sastopams gan baltais lācis, gan sabulis, ūdeņos mīt roņi, narvaļi un beluhas.
Aizbaikāla novada Kalaras rajonā Kodara grēdas pakājē ir aptuveni 50 kvadrātkilometrus plašs smilšu masīvs. Čaras smiltis veido līdz 80 metrus augstus barhānus.
Pie Čečenijas Republikas un Dagestānas robežas 1869 metru augstumā virs jūras līmeņa atrodas lielākais Lielā Kaukāza ezers – Kezeinojams. Ūdeņus tam piegādā kalnu upes, tāpēc pat vasarā tā ūdens iesilst tikai līdz 17-18 grādiem.
Hanhalasa ulusā Jakutijā atrodas nacionālais dabas parks "Ļenas stabi". Daudzu kilometru garumā paceļas līdz 220 metrus augsti vertikāli klinšu veidojumi, kas drūzmējas upes krastā. Zinātnieki uzskata, ka šeit reljefs sācis veidoties aptuveni pirms 400 tūkstošiem gadu, kad pacēlās Sibīrijas platforma.
Virs Bijuk Karasu upes ielejas Krimā paceļas Baltā klints. Tā slejas 325 metrus virs jūras līmeņa. Pateicoties neparastajam izskatam, klints bieži izmantota filmu uzņemšanā. Tā redzama kinolentēs "Cilvēks no Kapucīņu bulvāra", "Jātnieks bez galvas", "Raganu pazeme" u.c.
Augstākais kalns Eiropā atrodas pie Kabardino-Balkārijas un Karačaja-Čerkesijas republiku robežas. Elbruss ir 5642 metrus augsts.
Svijažas pilsēta – viena no interesantākajām vietām Tatarstanā. Tā atrodas Svijagas un Ščukas upju satekas vietā. Pilsētas vēstures aizsākumi meklējami Ivana Bargā laikā. Uz salas atrodamas XVI gs. celto ēku paliekas.
Kunguru ledus ala – viena no populārākajām vietām Urālos. Tā atrodas Permas novadā, Silvas upes krastā. Septītā lielākā ģipša ala pasaulē, viena no lielākajām karsta alām Krievijas Eiropas daļā.
Seligers ir vesela ledus laikmeta ezeru sistēma, kura platība pārsniedz divus tūkstošus kvadrātkilometru. Ūdens ir tik caurspīdīgs, ka redzams dibens piecu metru dziļumā. Uz salas atrodas Nilostolobenskas klosteris, dibināts 1594. gadā.
Lielākā ūdenstilpe Kaukāza biosfēras rezervātā nosaukta dzejiski – Bezmolvija (Klusuma) ezers. Tā platība – 190 tūkstoši kvadrātmetru. Ezers atrodas 2530 metru augstumā, Imeretinkas upes augstienē. Lai nokļūtu pie ezera ceļotājs iet gar kalnu upi, kur šalc strauti un ūdenskritumi, un, nonākot pie kalnu ezera, viņu burtiski apdullina pēkšņais klusums.
Lielākais minerālūdens ezers Eiropā atrodas Pallasa rajonā Volgogradas apgabalā. Ūdens mineralizācija Eltona ezerā pusotru reizi pārsniedz sāļu koncentrāciju Nāves jūrā. Ūdenszāles Dunaliella salina piešķir ezeram sarkanīgu nokrāsu.
