RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Valdība izskatīs daudzcietušo likumprojektu par dzīvojamās platības nomu, kas izdarīs izšķirošo triecienu denacionalizēto namu iedzīvotājiem, raksta Vesti.lv.
Likumprojekts, pie kā Ekonomikas ministrija strādāja gandrīz četrus gadus, vispirms tiks apspriests valsts sekretāru sēdē, pēc tam nonāks Ministru kabinetā un tikai pēc tam — Saeimā.
Likumprojekta autori grib vienā rāvienā nošaut veselus trīs zaķus. Pirmkārt, likums ļaus stingri kontrolēt gan mājokļā izīrētājus, gan īrniekus. Likumprojekts paredz, ka turpmāk visi īres līgumi, precīzāk sakot, dzīvojamās platības nomas līgumi turpmāk tiks reģistrēti Zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka izīrētāji vairs nevarēs izlocīties no nodokļiem par saņemto īres naudu. Savukārt saimnieciskās darbības nodoklis nākamgad dubultosies — no 10% no mājokļa nomas naudas tas pieaugs līdz veseliem 20%.
Otrkārt, jaunais likums ļaus iznomātājiem ļoti ātri atbrīvoties no nepatīkamiem iedzīvotājiem un likvidēs visus nomas naudas apmēra ierobežojumus. Kopš šī brīža iznomātājs varēs faktiski noteikt iemītniekiem īres naudu pēc patikas, turklāt bez jebkādiem ierobežojumiem.
Un treškārt likumprojekts atvieglos denacionalizēto namu saimniekiem atbrīvošanos no iemītniekiem, ko viņi saņēmuši mantojumā jau kopš padomju laikiem. Likumprojekts atceļ beztermiņa līgumus.
Tātad denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kuri turpina dzīvot savos, pareizāk sakot, saimnieku dzīvokļos uz padomju laikos noslēgto beztermiņa līgumu pamata, nāksies noslēgt ar mājas īpašniekiem jaunus nomas līgumus, kuru termiņš nepārsniegs 5 gadus. Tie, kas atteiksies, agri vai vēlu tiks izmesti uz ielas. Ja lieta nonāks tiesā, apstrīdēt būs iespējams nevis beztermiņa līguma laušanas faktu, bet gan jaunā līguma noteikumus.
Jā, tūkstošiem "saimnieka māju" iedzīvotāju var iestāties vēl smagāki laiki. Saprotot to, organizācijas, kas parstāv denacionalizēto namu iedzīvotāju intereses, jau ir vērsušās pie prezidenta, premjerministra un tiesībsarga ar lūgumu atkārtoti izskatīt likumprojektā iekļautās normas, kas skar jaunu īres līgumu noslēgšanu noteiktkam termiņam.
Starp citu, likumprojekts paredz: no 2019. gada 1. janvāra Zemesgrāmatā jāiekļauj arī visi "vecie" īres līgumi, kas noslēgti pirms likumprojekta stāšanās spēkā. Ja puses nevarēs vienoties par līguma iekļaušanu Zemesgrāmatā, šo strīdu nāksies izšķirt tiesā.
Vēlreiz atgādināsim: likumprojekts vēl tikai sācis savu ceļu pa varasiestāžu gaiteņiem, un pastāv iespēja, ka vēlēšanu priekšvakarā deputāti negribēs sāpīgi aizskart tūkstošiem vēlētāju — denacionalizēto namu iedzīvotāju. Skaidrs, ka jebkurā likums ir nopietni jāpapildina — tas nav gatavs un nepārprotami izstrādāts ar mērķi nodrošināt izīrētāju tiesības.
Pie tam neviens neapstrīd mūsdienīga likumanepieciešamību, kas regulētu mājokļa izīrētāja un īrnieka attiecības. Patlaban taču nomas tirgus ir kļuvis daudz aktīvāks: piemēram pēc krīzes jaunās ģimenes neriskē noformēt hipotēku un dod priekšroku dzīvokļa īrei. Turklāt krīzes laikā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir iekļuvuši "melnajos sarakstos", un bankas viņiem nekad vairs nepiešķirs kredītu. Tāpēc viņiem atliek tikai nomāt dzīvokli.
