RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Valsts valodas centrs var atteikties reģistrēt bērnu vārdā Stīvs vai Kails, ņemot vērā apsvērumus par to, ka cilvēkam, iespējams, būs grūti dzīvot ar tādu vārdu. Oficiālajā kalendārā nav iekļauts arī gluži ikdienišķs vārds — Martins. Par to, kāpēc tā, intervijā Pirmā Baltijas kanāla programmai "Latvijas laiks" pastāstīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas VVC paspārnē parādījās ekspertu komisija, kuras uzdevums bija kalendāra atjaunošana un tradīciju glabāšana. Tās locekļi pulcējas reizi trīs vai četros gados, lai izskatītu iedzīvotāju iesniegumus, kuru vidū bieži sastopami lūgumi iekļaut kalendārā citu valstu iedzīvotāju personvārdus.
"Komisija pieņēma lēmumu par to, ka vārdi, kam rodams analogs latviešu valodā, netiks iekļauti šajā tradicionālajā sarakstā. Piemēram, vārds Martins, skaists un starptautisks. Taču, redziet, mums jau ir vārds Mārtiņš. Un šajā gadījumā mums nācās precīzi novilkt robežu. Arī argumenti par to, ka pazīstamiem latviešu sportistiem ir tādi vārdi, nav vērā ņemami," — stāsta Māris Baltiņš.
Bieži vien komisija saņem kolektīvus iesniegumus ar lūgumu iekļaut kalendārā, piemēram, vārdu Lūkass, kurš pazuda padomju laikā. Eksperti atjaunoja tā lietošanu — atrada datumu, kad šī vārda nesēji svinēja vārda dienu un atkal iekļāva to kalendārā.
VVC direktors piezīmēja, ka citās valstīs politika vārdu jautājumā ir daudz stingrāka.
"Spilgs piemērs — Islande. Tur ļauts reģistrēt bērna vārdu, kas iekļauts kalendārajā sarakstā. Uzvārdu tur nav — tēva vārds kļūst par viņa bērna uzvārdu. Piemēram, ja tēvs ir Olafs, bērns būs Olafsons, ja viņš ir Gunārs, uzvārds būs Gunarsons," — stāsta VVC direktors.
Savukārt Vācijā kalendāro vārdu saraksts ir visai plašs, taču vecāki nevar izvēlēties vārda pareizrakstību. Tur valda uzskats: ja ir vairāki pareizi varianti, vecāki var izvēlēties tikai no esošā saraksta.
Māris Baltiņš atzīmēja, ka Latvijas mediji bieži demonstrē sliktu stilu, publicējot neparasto vārdu apskatus.
"Visi vārdi ir skaisti, tāpēc man ne īpaši patīk publikācijas, kurās mēs norādām, ka Latvijā ir dīvaini vārdi. Bieži vien kā piemēru mediji min vārdu Žikivators. Man šķiet, ka šis cilvēks pēc tautības ir kazahs, un šai tautai tas ir tikpat parasts kā pie mums Pēteris vai Tālivaldis. Skaidrs, ka tādu vārdu nav daudz, taču tas nenozīmē, ka tas ir dīvains. Ir jāsaprot, ka valstī, kurā vārds cēlies, tā ir norma un tradīcija," — viņš saka.
Būtiskas pārmaiņas pareizticīgo un katoļu vārdu kalendārs pārcieta XVIII gadsimtā, kad pagātnē palika daudzi vārdi, piemēram, Dievmīlis un Lēnprātiņš, taču to vietā stājās citi, kuri atbilda latviešu priekšstatiem par labskanību. Vēlāk, XX gadsimtā tajā parādījās tādi vārdi kā Mirdza, Laimonis, Visvaldis, tomēr lielākās izmaiņas notika 90. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas.
Iepriekš vēstīts, ka šovasar pēc Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaras Roland Garros VVC nolēma jau no nākamā gada iekļaut šo vārdu Latvijā svinamo vārdadienu sarakstā.
Lēmums tika pieņemts saskaņā ar deputāta Veiko Spolīša pieprasījumu, ko politiķis nosūtīja pēc Aļonas Ostapenko uzvaras Francijas Atklātajā čempionātā.
Jāpiebilst, ka reģistrā nav arī virknes plaši izplatītu krievu vārdu, piemēram, Nadeždas. Atliek tikai cerēt, ka reiz kāda Nadežda no Latvijas izcīnīs uzvaru kādā pazīstamā sporta turnīrā.
