RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Maskavas lēmums nepārskaitīt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu ir kļuvusi par ārkārtas problēmu, pastāstīja EPPA prezidenta vietas izpildītājs Rodžers Geils, vēsta RIA Novosti.
Pirmdien, 9. oktobrī Strasbūrā darbu sāka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rudens sesija. Galvenie jautājumu tās darba kārtībā ir jaunā prezidenta ievēlēšana vienai sesijai, situācija Azerbaidžānā un Eiropas Padomes nākotne.
EPPA sesijas atklāšanā Rodžers Geils norādīja, ka notikumi pēc sesijas daļas jūnijā bijuši ļoti nozīmīgi ne tikai no asamblejas, bet arī visas EP viedokļa: viena no tās dalībvalstīm — Krievija — informējusi ģenerālsekretāru par to, ka apturēs 2017. gada finansiālo iemaksu atlikušās daļas nomaksu organizācijas budžetā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atjaunotas delegācijas tiesības.
"Šāds lēmums rada ārkārtas problēmu organizācijai: Eiropas Padome un EPPA ir atbildīgas par organizācijas vienotības un Padomes darbspējas saglabāšanu un efektīvu potenciālu, kas ļautu sasniegt rezultātus, ko no mums gaida mūsu pilsoņi un valdības," — atzīmēja britu politiķis.
"Šī iemesla dēļ jauktās komitejas sēde notiks ceturtdien, 12. oktobrī pēcpusdienā," — viņš piebilda.
Vairāki miljoni eiro
EPPA ziņotājs Biroja (asamblejas statūtu institūcija) darbības jautājumos Jens Lidels Greindžers konstatēja, ka Eiropas Padome zaudē "ļoti lielu summu", ņemot vērā KF lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu.
Uzstājoties EPPA, britu politiķis uzsvēra, ka runa ir par vairākiem miljoniem eiro.
"Krievijas delegācija norāda, ka nevēlas pildīt savas saistības, un nauda, ko zaudējam, ir ļoti liela," — viņš skaidroja.
"Tāpēc tas būtiski apgrūtinās mūsu darbu, un es domāju, ka ģenerālsekretārs darīs visu iespējamo, lai mīkstinātu sekas," — piebilda Greindžers.
Pēc notikumiem Krimā (Krimas pussalas un Sevasotopoles pilsētas pievienošanās Krievijai 2014. gadā saskaņā ar referenduma rezultātiem) EPPA atņēma Krievijas delegācijai tiesības balsot, piedalīties asamblejas vadošo iestāžu darbībā un vēlēšanu monitoringā ES valstīs.
Rezultātā Krievijas delegācija pameta EPPA līdz 2015. gada beigām un pēc tam nolēma nenosūtīt jaunos akreditācijas dokumentus, taču neatteicās no darba ar EP.
Šī gada jūnija nogalē Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja EP ģenerālsekretāru Turbjernu Jaglandu par Krievijas lēmumu apturēt daļu iemaksas Eiropas Padomes (EP) budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad nacionālās delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnībā. Krievijas Valsts domes spīkeris Vjačeslavs Volodins informēja, ka runa ir par summu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā.
Krievija pieprasa atcelt visas pret to vērstās sankcijas EPPA un grozīt asamblejas reglamentu, kas patlaban ļauj anulēt nacionālo delegāciju balsstiesības.
