Cīņā par oriģinalitāti arhitekti dažkārt pārsteidz: ēka golfa bumbiņas izskatā, māja-tējkanna, māja-zābaks… "RIA Nedvižimostj" un Sputnik Latvija cenšas tikt skaidrībā, kas tās ir — dzīvojamās telpas, skulptūras vai mākslas objekti.

Dejojošo māju Čehijas galvaspilsētā izdomāja arhitekts Frenks Gerijs. Tā iesaukta par "Džindžeru un Fredu" – par godu slavenajiem dejotājiem Džindžerai Rodžersai un Fredam Asteram.

Amerikāņu arhitektam Viljamam Nikolsonam "Flinstonu māja" kļuva par eksperimentu. Viņš panāca līdzību ar baltu betona burbuļu kaudzi, ko vēlāk nokrāsoja oranžu. Apaļo formu Nikolsons panāca, pateicoties baloniem, kas tiek izmantoti aeronautikā. Betonēšanas darbu laikā tos ievietoja armatūras karkasā.

"Nautils" Meksikā ir pazīstamākais nams-skulptūra. Tā ir ne tikai oriģināla ēka, kas atgādina molusku, bet arī mākslas objekts, kurā iespējams dzīvot.


5/11
© JEAN-CHRISTOPHE VERHAEGEN / AFP
Pamestas mājas – lieliska vieta mākslinieku vētrainās fantāzijas izpausmēm. Kristofs Bergade un Marī Peju pārvērta vecas drupas par "Kaspera māju".

6/11
© AP Photo/Philip Scott Andrews
"Enisa nams" Losandželosā kļuba par kiberpanka interjera dekorāciju filmai "Skrējiens pa asmeni" 1981. gadā. Neparasta ir ne tikai Čārlza Enisa privātmājas konfigurācija – būvdarbos tika izmantoti Frenka Lloida Raita izgudrotie tekstila bloki.
Любопытно, что именно этот дом облюбовали режиссеры фантастических фильмов и сериалов. Так, именно "Дом Энниса" стал декорацией киберпанковского интерьера в фильме "Бегущий по лезвию" 1981 года.
Любопытно, что именно этот дом облюбовали режиссеры фантастических фильмов и сериалов. Так, именно "Дом Энниса" стал декорацией киберпанковского интерьера в фильме "Бегущий по лезвию" 1981 года.

Ēka, kas atgādina golfa bumbiņu, tika uzcelta 70. gados Arizonā naktskluba vajadzībām, taču jaunie īpašnieki pielāgoja to dzīvei un pārvērta par atrakciju tūristiem "66. zona", kas atgādina par slaveno armijas bāzi "51. zona", kas ASV simbolizē valdības noslēpumus par ārpuszemes sakariem.

Teksasā celtās ēkas autors nav profesionāls arhitekts – viņš strādā naftas kompānijā, kas projektē tvertnes naftas produktu glabāšanai. Tērauda mājā kāds dzīvo, taču nav zināms, kas.

Slavenā katalāņa Antonio Gaudi lolojumu UNESCO atzinusi par pasaules mantojumu. Diemžēl no 70 ēkām, kas bija iecerētas kompleksā, uzceltas tikai divas.

Pēc arhitekta Berta Kunca ieceres, 1927. gadā kafijkannas izskatā celtajai ēkai bija jāpievilina apmeklētāji tuvējā degvielas uzpildes stacijā. Vēlāk šeit tika iekārtots bārs un viesnīca.

Māju-zābaku Pensilvānijā arhitektam pasūtīja vietējais apavu magnāts – viņš lūdza ēku, kas būtu līdzīga viņa vecajam zābakam. Uzņēmējs pat paspēja tajā padzīvot, taču tagad ēkā iekārtota ērta viesnīca.