RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Labklājības ministrija piedāvājusi palielināt pabalstu par trešo un nākamajiem bērniem līdz 60 eiro mēnesī, bet Demogrāfijas lietu centrs pieprasa izmaksāt 100 eiro, mainot ģimenē esošos bērnu skaita aprēķina sistēmu. Galīgais lēmums tiks pieņemts valdībā, raksta Dienas Bizness.
2018. gadā izdevumi ģimenes valsts pabalstam sasniegs 107,6 miljonus eiro. Tostarp pamata finansējums sastāda 79,3 milj., papildu finansējums — 28,2 milj. 2019. gadā pabalstam būs vajadzīgi 112,6 milj. eiro, tostarp 80,2 milj. eiro sastādīs pamata finansējumu, bet 32,5 milj. — papildu finansējumu.
Labklājības ministrija piedāvā palielināt pabalstu par pirmo bērnu līdz 15 eiro mēnesī, par otro — līdz 30 eiro mēnesī, par trešo un nākamajiem bērniem — līdz 60 eiro mēnesī.
Patlaban pabalsts par pirmo bērnu tiek izmaksāts 11,38 eiro, par otro — 22,76 eiro, par trešo — 50,07 eiro apmērā.
Vienlaikus Demogrāfijas lietu centrs ierosina palielinās pabalstu par pirmo bērnu līdz 15 eiro mēnesī, par otro — līdz 35 eiro mēnesī, par trešo un nākamajiem bērniem — līdz 100 eiro mēnesī. Ierosināts arī mainīt ģimenē esošo bērnu skaita aprēķina metodi — skaitīt bērnus tikai līdz 19 gadu vecumam. Patlaban, piešķirot pablalstu, tiek ņemti vērā arī bērni, par kuriem pabalsts vairs netiek maksāts, jo viņi sasnieguši 19 gadu vecumu vai saņem stipendiju.
Labklājības ministrijas piedāvājums iekļaujas papildu finansējumā, bet Demogrāfijas lietu centra ierosinājumam nepieciešami vēl vairāk nekā pusmiljons eiro.
Iepriekš vēstīts, ka labklājības ministrs Janis Reirs iebildis pret bērnu skaita jauno aprēķina sistēmu, jo tās rezultātā mazināsies pabalsti ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem.
Reirs paskaidroja, ka jaunā sistēma paredz bērnu skaitīšanu "no jauna", tiklīdz kāds no viņiem ir kļuvis pilngadīgs, tātad, tiklīdz ģimenē ar trim bērniem vecākais sasniedz 19 gadu vecumu, jaunākie kļūst par "pirmo" un "otro". Pēc viņa domām, šādu aprēķinu rezultātā tiks samazināts pabalsts 70 tūkstošiem bērnu. Politiķis ieteica papildu finansējumu sadalīt proporcionāli, palielinot visus pabalstus, taču nemainot pašreizējo aprēķinu sistēmu.
"Es kā labklājības ministrs nekādi nevaru pieļaut situāciju, ka no 2019. gada 70 tūkstošiem bērnu tiks samazināts pabalsts. Valstij ir svarīgs jebkurš bērns. Mūsu piedāvātajā variantā uz visām ģimenēm attiektos vienīgi pabalsta palielinājums," — uzsver Jānis Reirs.
Dati par 2017. gada aprīli liecina, ka no 277 tūkstošiem ģimeņu Latvijā viens bērns ir 162 tūks. (aptuveni 70%) ģimeņu, divi bērni — vairāk nekā 76 tūkstošos ģimeņu, un 39 tūkstoši ir daudzbērnu ģimenes.
2016. gadā iedzīvotāju skaita kritums Latvijā sasniedza otro lielāko rādītāju Eiropas Savienībā — pēc Lietuvas. 2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 950 000 cilvēku. Gada laikā iedzīvotāju skaits ir krities par 0,97%, jeb 18,8 tūkst. cilv. Pasaules bankas dati liecina, ka kopš neatkarības atjaunošanas 1991. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 26%.
