RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Maskava ir gatava veidot labas kaimiņu attiecības ar Rīgu un cer uz dialogu jautājumā par krievvalodīgās mazākumtautības stāvokli Baltijas valstī, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
3. oktobrī KF prezidents pieņēma 20 valstu jauno vēstnieku akreditācijas vēstules. Viņu vidū bija arī Latvijas vēstnieks Māris Riekstiņš un ASV vēstnieks Džons Hantsmans. Pēc šīs ceremonijas Krievijas prezidents uzrunā novērtēja pašreizējo starptautisko situāciju un raksturoja Krievijas attiecības ar valstīm, kuru vēstnieki pasniedza akreditācijas vēstules.
Par Latviju Vladimirs Putins teica, ka Maskava ir gatava veidot labas kaimiņu attiecības ar Rīgu.
"Esam gatavi veidot sadarbību ar Latvijas Republiku labu kaimiņu attiecību garā, ņemot vērā viens otra intereses. Protams, jūs, vēstnieka kungs, zināt mūsu attieksmi pret mūsu tautiešu stāvokli Latvijā. Ceru, ka arī tas kļūs par mūsu dialoga tēmu," – atzīmēja Putins.
Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu vidū aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņu – bijušo PSRS pilsoņu, kuri pēc neatkarības iegūšanas palikuši Latvijā, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši Latvijā līdz 1950. gadam. Viņiem atņemtas pamattiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai piešķirts svešvalodas, pat ne reģionālas valodas statuss.
Krievija vairākkārt piesaistījusi starptautisko uzmanību krievvalodīgo stāvoklim Latvijā un citās Baltijas valstīs. Piemēram, Maskava pauda satraukumu par Rīgas plāniem ieviest latviešu apmācības valodu bilingvālajās skolās, tika atzīmēts arī spiediens pret pašvaldību piedāvātās pirmskolas krievu izglītības sistēmu. Krievijas ĀM vairākkārt aicinājusi Baltijas valstis izskaust kaunpilno nepilsonības institūtu.
