RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Latvija neatbalstīs Eiropas Komisijas ierosinājumu sadalīt vēl 50 tūkstošus bēgļu, valsts premjers Māris Kučinskis paziņoja koalīcijas sapulcē. Par to savā lapā Twitter informēja Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava.
"Koalīcijas sēdē M.Kučinskis apliecināja, ka respektēs NA uzstādījumus, un Latvija neatbalstīs priekšlikumu pārdalīt 50 000 patvēruma meklētājus," – vēsta Saeimas deputāts.
Koalīcijas sēdē M.Kučinskis apliecināja, ka respektēs NA uzstādijumus un 🇱🇻 LV neatbalstīs priekšlikumu pārdalīt 50 000 patvēruma meklētājus
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) 2 октября 2017 г.
Pret jauno bēgļu sadales programmu iebilst arī Polija. Tās ārlietu ministra vietnieks Kšištofs Šimanskis paudis viedokli, ka pirmās bēgļu izmitināšanas programmas, ko viņš vērtē kā neveiksmīgu, termiņa beigas dāvā lielisku iespēju slēgt tēmu, kas sagādā neproporcionāli lielus politiskos izdevumus.
Ministra vietnieks atzīmēja, ka ES valstis ir ļoti atšķirīgas no sākotnējo apstākļu un migrantu kopienu viedokļa. Ir tādas valstis kā Polija, kam nav gandrīz nekāda kontakta ar šiem reģioniem. Šo atšķirību aspektā vienīgais iespējamais lēmums ES līmenī ir katra lēmuma brīvprātība šajā jomā," — viņš teica.
27. septembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunu sadales shēmu ar mērķi izmitināt Eiropas Savienības valstīs vismaz 50 tūkstošus bēgļu divu gadu laikā. Tās atbalstam EK piešķirs 500 miljonus eiro.
Savukārt eirokomisārs Dimitris Avrampuls preses konferencē aicināja ātrāk atrast kompromisu Eiropas kopējās patvēruma piešķiršanas sistēmas reformu jomā.
26. septembrī formāli beidzās pirmā programma, kuras mērķis bija sadalīt 160 tūkstošus nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas pārējās ES valstīs pēc kvotu principa. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt tikai 29 tūkstošus migrantu – mazāk nekā 20% no kopējā pārvietošanai paredzēto bēgļu skaita.
Latvija uzņēmusi gandrīz 350 cilvēkus – 65% kvotas. Pie tam lielākā daļa bēgļu, kuri pārcēlušies uz Latviju, galu galā to pamet un apmetas pārtikušākās ES valstīs. Starp palikušajiem vien daži ir atraduši darbu un nodrošinājuši stabilus ienākumus. Lielākā daļa bēgļu, kuri ieradušies Latvijā, nav spējuši apgūt valsts valodu pat minimālā līmenī.
