Šonedēļ augstprātīgā Londona ir nepārprotami apsteigusi Maskavu — Piņķu ciemā netālu no Rīgas atvērta britu skola King's College.
Tā ir pirmā mācību iestāde Latvijā ar britu apmācības programmu. Pašlaik skolā mācās 72 bērni, taču vadība plāno audzēkņu skaitu palielināt līdz vairākiem simtiem. Skola izsniegs Lielbritānijas parauga diplomu, kas ļaus iestāties augstskolā gan Latvijā, gan Lielbritānijā.
Pēc būtības Latvijā sāk veidoties alternatīva skolu izglītības sistēma. Līdz šim ASV starptautiskajā skolā Latvijā pārsvarā mācījās ārvalstnieki, toties King's College paredzēta vietējiem pilsoņiem un nepilsoņiem.
Vienlaikus Latvijā jau aptuveni 20 gadus tiek apspriests jautājums par Krievijas skolas atklāšanu KF vēstniecības paspārnē, ko varētu apmeklēt ne tikai diplomātu bērni, bet arī skolēni no Latvijas.
Pirmais šo ideju 90. gadu beigās pauda Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Starp citu, pirms trim gadiem, jau būdams Krievijas vēstnieks Lietuvā, viņš atgriezās pie šī jautājuma.
"Skolas vēstniecību paspārnē atveras tur, kur ir daudz bērnu… Tāds uzdevums mums ir. Es gribu tuvākajā laikā doties uz Rīgu, apspriest šo jautājumu ar mūsu vēstnieku Latvijā. Viens no variantiem — atvērt šādu skolu Rīgā. Iespējams, tā būs internātskola," — 2014. gadā Udaļcovu citēja Lietuvas krievvalodīgā avīze "Obzor".
Patiešām, 2016. gadā LTV pārraide "De facto" paziņoja sensacionālu jaunumu: Latvijā tiks atvērta skola Krievijas vēstniecības aizbildniecībā, un to varēs apmeklēt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi.
"Tā varētu būt internātskola, kurā varēs mācīties ne tikai mūsu diplomātu bērni, bet arī mūsu kolēģu atvases no vēstniecībām Lietuvā un Igaunijā, kā arī ģenerālkonsulātu darbinieku bērni. Tas viss, protams, tiks saskaņots ar Latvijas pusi," — sarunā ar "De facto" apstiprināja toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Tiesa, Krievijas diplomāts nenorādīja, vai skolā varēs mācīties arī bērni no Latvijas.
Taču atgriezīsimies pie priekšvēstures. Savulaik Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs plānoja atvērt veselas četras skolas Krievijas vēstniecības paspārnē — Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī, taču neatvēra nevienu, lai arī Latvijas Izglītības ministrija paspēja kārtīgi nobīties.
Jau 2004. gadā man augsti stāvošs IZM ierēdnis paskaidroja, ka Latvijas rīcībā nav instrumentu, lai aizkavētu Krievijas plāna istenošanu. Jāpiebilst, ka 2004. gadā pilnā sparā ritēja Latvijas krievvalodīgo kopienas cīņa pret izglītības reformu, un alternatīvas skolu sistēmas izveide sagādātu lielas galvassāpes Latvijas ietēdniem. Viņiem nāktos ar darbiem pierādīt, ka bilingvālā izglītība ir efektīvāka nekā Krievijas izglītības sistēma krievu valodā.
Protams, sakāmvārds saka, ka krievi ilgi jūdz, toties ātri brauc. Pagaidām pašreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs šajā jautājumā cieš klusu. Droši vien, tam ir savi iemesli.
Tomēr atliek cerēt, ka Krievijas skolas projekts Latvijā tomēr tiks īstenots. Saskaņā ar nolikumu par Krievijas skolām ārvalvalstīs, tajās iespējams uzņemt visus, kas izturēs iestājpārbaudījumus. Pie tam parasti ārvalstnieki apmaksā mācības šajās skolās, tātad Krievijas budžets neizjutīs nekādu slodzi.
Latvija ir parakstījusi Eiropas konvenciju par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs, un Konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību, Krievijas ārvalstu skolas diplomi dos tiesības iestāties augstskolās Latvijā.
Portāls Lsm.Lv atzīmēja, ka Latvijas varasiestādes var bloķēt skolas atvēršanu, piemēram, pa diplomātiskajiem kanāliem — noraidīt atļauju tās izvedei vai atsaukt iepriekš izsniegtu atļauju, kā arī ķerties pie citiem likumīgiem pasākumiem, piemēram, pasludināt par persona non grata pedagogu kolektīvu. Taču arī šajā gadījumā PR būs slikts, uzskata portāla sarunbiedri. Taču pagaidām pirmo vietu Maskavai atņēmusi Londona, kas rīkojas saskaņā ar principu "Atnācu, ieraudzīju, apmācīju".
