RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Meklējumi bija vieni no ilgākajiem arheoloģijas vēsturē, un beidzot tas ir atrasts — zaudētais Artemīdas templis, viens no septiņiem pasaules brīnumiem, vēsta Sputnik Igaunija.
Arheologi jau sen zināja, ka tas ir pastāvējis — par to liecināja I gs. mijā dzīvojuša sengrieķu ģeogrāfa, filozofa un vēsturnieka Strabona darbs. Tempļa precīzo atrašanās vietu Strabons aprakstīja savā 10. grāmatā un norādīja, ka tas atradies 7 stadiju attālumā (sengrieķu stadija — 1,5 kilometri) no Eretrijas pilsētas. Taču noskaidrojās, ka Strabons ir slikti orientējies attālumos, tāpat kā daudzi mūsdienās.
Viņa nederīgā instrukcija norādīja meklējumu virzienu arheologiem jau kopš XIX gs, kad zudušā tempļa meklējumos devās pirmā komanda. Tikai vēlāk, kad šveiciešu arheologs Deniss Knopflers atrada akmeņus, kuri, pēc viņa domām, grieķu templī nonākuši no netālās Bizantijas laiku baznīcas, arheologi sāka meklēt citviet.
BBC News vēsta, ka, ņemot vērā Knopflera aprēķinus, arheologi nolēma meklēt rajonā 11 km attālumā no Eretrijas, Paleohora pakalna pakājē, uz austrumiem no Amarintosa.
2017. gadā izrakumi notika rajonā, ko ieskāva galerijas. To rezultātā tika atklāts svētvietas centrs un apstiprinājās, ka tas patiešām ir zudušais Artemīdas templis. Arheologi atklāja VI un II gs. p.m.ē. celtas ēkas, pazemes strūklaku un monētas, uz kurām bija redzams Artemīdas vārds — acīmredzama norāde uz sengrieķu medību, Mēness, tikumības un dabas dievieti.
