RĪGA, 26. septembris — Sputnik, Jūlija Granta. Laikā no 2013. līdz 2016. gadam ārzemju studentu skaits pieaudzis no diviem līdz vairāk nekā pieciem tūkstošiem, sasniedzot jau 10% no kopējā Rīgā augstskolās studējošo skaita. Turklāt trīs ceturtdaļas mācās Daugavas kreisajā krastā: vislielākais ārzemju studentu īpatsvars ir Rīgas Stradiņa universitātē, RISEBA un RTU.
Nesen kreisajā krastā uzbūvēti jauni Latvijas Universitātes korpusi un Latvijas Nacionālā bibliotēka ar konferenču centru. LU vien te ir ap 2 tūkstošiem "klientu", kamēr vietējo studentu pilsētas iedzīvotāju ir 1 500. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu uzsākto tuvējo kreisā krasta attīstību, kur antropologi paredz līdz pat 15 tūkstošiem izsalkušu studentu parādīšanos, kuriem, izņemot mācības un ēdienu, būs nepieciešami arī dažādi pakalpojumi, un izklaide, kam būs nepieciešams ap 2 tūkst. darba vietu.
Ēdienam un pakalpojumiem studenti tērē gandrīz 20 miljonus eiro gadā, un 2021. gadā studentu skaita pieaugums sastādīs 25-50%, prognozē Viesturs Celmiņš. Saskaņā ar aptauju datiem, 53% vēlas dzīvot īrētos dzīvokļos, 40% kopmītnēs, 7% ir noskaņoti uz privātīpašumu. Interesanti, ka uz kopmītnēm cer pirmkursnieki, taču jau otrajā kursā viņi tiecas pārvākties no Pārdaugavas uz centru, kur ir daudz kafejnīcu, izklaides iespēju un pastaigas vietu.
"Pērn ārzemju studenti atnesa valstij 65 miljonus eiro, no tiem 18,6 miljoni iztērēti īrētiem dzīvokļiem. Eiropas studenti (83%) dzīvokļa īrei tērē 4 300 eiro gadā. Tas ir labs tirgus, bērni no vidusmēra ģimenes, kuri nedzīvos "Hruščova laiku mājās" kreisajā krastā, bet gan izvēlēsies braukt uz labo krastu, radot sastrēgumus uz tiltiem. Turklāt, saskaņā ar Rīgas attīstības plānu, galvenie izaugsmes centri nākotnē atrodas Daugavas labajā krastā. Ārzemju studentu skaita palielināšanas Baltijā turpinās eksponenciāli. Stradiņa universitātē tas aug ātrāk, nekā jebkurā Eiropas medicīnas augstskolā. Mums nav nekādas infrastruktūras priekš šiem cilvēkiem. Un universitātes nepiedāvā ārzemniekiem nekādu dzīvesvietu. Un tas rada iespējas investoriem," — atzīmēja eksperts.
Kā liecina 2016. gada statistika, pirmajā vietā ārzemju studentu vidū Latvijā nostiprinājusies Vācija, otrajā — Uzbekistāna. Saskaņā ar augstskolu uzņemšanas datiem šim mācību gadam, turpinās studentu pieplūdums no Indijas un Pakistānas. Latvijas augstskolām ārzemju studentu piesaistīšana ir veids kā samazinās 90. gadu "demogrāfijas bedres" ietekmi, kuras dēļ vidusskolu absolventu skaits samazinājās no 16,5 tūkstošiem 2014. gadā līdz 13,3 tūkstošiem 2017. gadā.
Ārzemnieki ļauj augstskolām nopelnīt naudu attīstībai, jo izglītības un zinātnes budžets pēc 2009. gada samazināšanas tā arī nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Pēc RTU rektora Leonīda Ribicka teiktā, šīs nozares finansējums uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir četras reizes zemāks, nekā Igaunijā.