RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Latvija varētu sniegt piezīmi Lietuvai un nosūtīt protestu uz Eirokomisiju sakarā ar 2008. gadā demontēto dzelzceļa posmu Mažeiķi — Reņģe, raksta Dienas Bizness.
Dzelzceļa posmu starp Lietuvas Mažeiķu pilsētu Latvijas Reņģi 2008. gadā demontēja Lietuva ar remontdarbu ieganstu, kuri netika pabeigti arī desmit gadus pēc tā. 20 km ceļa negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta jaudu un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravu apgrozījumu, jo šeit bija īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas uz Latvijas un Igaunijas ostām.
Šī situācija tik stipri sabojāja attiecības starp Latvijas un Lietuvas pārvadātājiem, ka nesen uzņēmējs Ainārs Šlesers pastāstīja par tiesāšanās plāniem ar Lietuvu par pieejas tiesībām Kaļiņingradas koridoram un iemesla kārtā, tostarp, nosauca arī dzelzceļa izjaukšanu no Lietuvas uz Liepāju.
2011. gadā poļu Orlen kompānija, kura kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu plūsmu un piegādā degvielu Latvijai, iesniedza sūdzību Eirokomisijai, vainojot Lietuvas dzelzceļu kompāniju negodīgā konkurencē. 2013. gada martā komisija sāka oficiālu izmeklēšanu sakarā ar iespējamu Lietuvos geležinkeliai ļaunprātīgu monopola statusa izmantošanu.
Nesenās tikšanās laikā, pirmās tikšanās četru gadu laikā, Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš un Lietuvos geležinkeliai vadītājs Mants Bartuška apsprieda šo problēmu, taču konkrētus risinājumus pagaidām nepieņēma.
Taču, kopš tā laika Latvijai parādījies jauns neapmierinātības iemesls: septembra sākumā Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Orlen labākus pārvadājuma tarifus apmaiņā pret to, ka posms Mažeiķi-Reņģe netiks atjaunots.
Pēc Latvijas dzelzceļa viceprezidenta Aivara Strakšasa vārdiem, Lietuvas premjera paziņojums var tikt saprasts kā atzīšanās, ka dzelzceļa posms demontēts apzināti, un Lietuva, neskatoties uz solīto, nekad netaisās to atjaunot.
Iepriekš varēja turēt aizdomas, ka sliežu izjaukšana ir politisks lēmums, tagad ir skaidrs, ka tas tā arī ir.
"Tas ir skaidrs Lietuvas valdības politisks lēmums ierobežot brīvo tirdzniecību attiecībā pret Latvijas ostām," teica Satiksmes ministrijas parlamenta sekretārs Edgars Tavars.
"Lietuva faktiski ir pati atzinusies, ka aiz lēmuma par sliežu nojaukšanu visus šos deviņus gadus ir stāvējusi Lietuvas valdība, kas ir skaidrs Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums. Šāda rīcība tāpat ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas pamatprincipiem," teica latviešu uzņēmumu interešu lobētājs Eiropas struktūrās Didzis Šmits.
