Krievija palielinās prāmju satiksmi ar Kaļiņingradu, apejot Baltijas valstis

© Sputnik / Игорь Зарембо / Pāriet pie fotobankasЖелезнодорожный паром Petersburg отправляется в первый регулярный рейс из Балтийска в Усть-Лугу
Железнодорожный паром Petersburg отправляется в первый регулярный рейс из Балтийска в Усть-Лугу - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Līdz 2020. gadam Krievija plāno palaist trīs dzelzceļa prāmjus, kas savienos Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalus, apejot Baltijas valstis.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Diviem prāmjiem, kuri kursē starp Ustlugu (Ļeņingradas apgabals) un Baltijsku (Kaļiņingradas apgabals), līdz 2020. gadam pievienosies vēl trīs dzelzceļa prāmji, katra prāmja ietilpība būs 66 vagoni, vēsta Sputnik Igaunija ar atsauci uz "Izvestija".

Ансис Зелтиньш - Sputnik Latvija
Rīgas ostas vadītājs: Krievijai ir izdevīgs tranzīts caur Latviju

Kā paskaidroja iestādē, galvenais projekta mērķis ir nodrošināt pilnu reģiona neatkarību un nepārtrauktu kravu satiksmi gadījumā, ja kravu plūsma cauri Baltijas valstu teritoriju tiks apturēta.

"Šobrīd Kaļiņingradas iedzīvotāju dzīves uzturēšanai nepieciešamo kravu piegāde tiek veikta lielākoties ar jūras un dzelzceļa transportu. Pastāv dzelzceļa tarifu palielināšanas draudi, reģionam nepieciešamo kravu šķērsošanas gadījumā pāri Baltkrievijas un Baltijas valstu teritorijām," — paskaidroja Krievijas Ekonomikas attīstības ministrijā.

Nepieciešams vairāk investīciju

Kopējā projekta vērtība sastāda 14,1 miljards rubļu, no kuriem 5,1 miljards tiks piešķirts no federālā budžeta. Pārējos līdzekļus piesaistīs no ārbudžeta finanšu avotiem. Turklāt, ja valdība rezervēs naudu valsts budžetā tuvākajā laikā, prāmju būvniecība sāksies jau 2017. gadā.

Burukuģis Krūzenšterns Baltijas jūrā - Sputnik Latvija
Krievijas "Trojas zirgs" Somijas ostā

Tāpat jaunais Krievijas Transporta ministrijas projekts paredz jauna jūras termināla būvniecību Kaļiņingradas apgabala, Pionerskij pilsētā, kurš apkalpos kruīza, pasažieru un kravu kuģus. Kopējais plānoto investīciju apjoms sastāda 8 miljardus rubļu.

Pēc KTVD Lietišķo ekonomisko pētījumu institūta Reģionālo reformu pētījumu centra direktora Aleksandra Derjugina viedokļa, lai Kaļiņingradas apgabals kļūtu par pilnvērtīgu jūras bāzi, nepieciešamas ievērojamas investīcijas.

"Nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, kuras šobrīd tur nav. Lai Krievijas uzņēmēji nepārkrautu kravas citās valstīs, Krievijā jāizveido analoģiski nosacījumi, lai biznesam būtu izdevīgi," — atzīmēja eksperts.

Baltija paliks bez kravām

Kā uzskata Ekonomikas augstskolas (EA) Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna vietnieks Igors Kovaļovs, tuvākajos gados situācija Baltijas jūras tranzīta jautājumā būtiski izmainīsies, savukārt ostas infrastruktūras tranzīta nozīme Baltijas valstīs kļūs mazāka.

"Baltijas valstīm tas nenes neko labu, un tās ir nopietni noraizējušās par gaidāmo kravu piegāžu samazināšanos no Krievijas un savu tranzītvalstu lomu, kas ir absolūti saprotami – tām Krievijas tranzīts ir viens no svarīgākajiem ienākumu avotiem. Attiecīgi, šo ienākumu zaudēšana ļoti nopietni ietekmēs ekonomiku," — paziņoja Kovaļovs.

Ziņu lente
0