RĪGA, 10. septembris — Sputnik. Lēts viltotais medus apdraud biškopības nozari visā pasaulē, vēsta EURACTIV.
Eiropas Parlamenta nesenajā ziņojumā norādīts, ka medus ieņēmis sesto vietu starp biežāk viltotajiem produktiem ES. 2016. gadā veiktais pētījums liecina, ka no 10 medus paraugiem 1,4 satur cukura blakuspiejaukumus.
Pētnieki pārbaudīja 2264 medus paraugus no visām ES valstīm, Norvēģijas un Šveices, kas ņemti visos piegādes ķēžu posmos. Aptuveni 20% medus, kas apzīmēti kā Eiropas medus maisījumi vai tīrs medus ar ģeogrāfisko norādi, saturējuši pievienoto cukuru.
Kā tiek viltots medus
Medus viltojums var būt dažāds. Piemēram, medus maisījumu, kura cena ir zemāka, iespējams pārdot kā dārgāku, no viena auga vāktu (griķu, liepas utt.) medu, var tam pievienot cukura sīrupu apjoma palielināšanai vai savākt priekšlaicīgi un pēc tam žāvēt, lai samazinātu izdevumus. Tas vairs nav medus ES izpratnē.
ES valstu pienākums ir veikt laboratorijā pārbaudīt ražoto vai importēto medu un izvērtēt tādus parametrus kā izcelsme, putekšņu saturs, mitrums un pievienotā cukura esamība. Taču pārbaudes metodes ir dažādas, un medus viltotāti mācās ļoti ātri.
Doktors Stefans Švarcingers, Bairoitas universitāts strukturālās bioloģijas profesors, salīdzina medus pārbaudes metodes ar antidopinga laboratoriju metodiku.
Viņš pats šim nolūkam izmanto kodolmagnētisko rezonansi — magnētiskie viļņi atstāj "pēdas", kas pēc tam tiek salīdzinātas ar paraugiem bāzē. Tā ir efektīvāka pārbaudes metode nekā citas, tomēr jaunās tehnoloģijas pārtikas industrijā izplatās pārāk lēni.
Eiropieši mīl medu un patērē aptuveni 700 g medus gadā, bet Grieķijā un Austrijā — pa 1,7 kg gadā uz cilvēku.
Taču Eiropa patērē vairāk medus nekā saražo, tāpēc 50% medus tā importē no Ķīnas. Lielākie importētāji ir Lielbritānija, Beļģija un Spānija.