RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Padomju laikos Latvija dzīvoja labāk, nekā pēc neatkarības atjaunošanas, jo mūsdienu valstī tiek novērota pastāvīga demogrāfiska krīze, paziņoja Vesti.lv intervijā bijušais Eiroparlamenta deputāts un bijušais Rīgas Pilsētas izpildkomitejas vadītājs Alfrēds Rubiks.
"Konkrēts rādītājs, kurš norāda, ka valstī nav kārtības, ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Kad mēs izstājāmies no PSRS sastāva, mūsu bija 2,6 miljoni cilvēku, kamēr šodien, saskaņā ar statistikas datiem, mazliet mazāk kā divi miljoni. Teikšu godīgi, es neticu šiem skaitļiem, man liekas, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits ir ievērojami mazāks," teica viņš.
Kā uzskata Rubiks, ja Latvijā dzīvojošie cilvēki turpinās emigrēt, tad pēc dažiem desmitiem gadu valstī pavisam nepaliks latviešu. Viņš atgādināja, ka 90. gadu sākumā krievvalodīgie iedzīvotāji izbrauca uz Krieviju, Baltkrieviju un uz Ukrainu. Esošajā tūkstošgadē biežāk brauc prom uz bagātajām Eiropas valstīm, un Latviju pametošo iedzīvotāju vidū lielākoties ir latvieši.
"Presē jau ir parādījušās demogrāfijas zinātnieku spriedumi, ka, ja tas turpināsies arī turpmāk, tad pēc 50 gadiem Latvijā nepaliks neviena latvieša, un tā nebūs tāda, kāda tā ir tagad," atzīmēja bijušais Eiroparlamenta deputāts.
Pēc viņa vārdiem, arī ekonomiskā situācija Latvija atstāj vien cerēt uz kaut ko labu. Tā, tika slēgta rūpnīca VEF, kura ražoja elektroniku, zaudēta vilnas un kokvilnas ražošana, savukārt pēc iestāšanās ES iznīcināta cukura ražošana. Kā atgādina Rubiks, biznesmeņi sūdzējās Ivaram Godmanim (LR premjerministrs no 1990. līdz 1993. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam — red.) par rūpnīcu slēgšanu, taču viņš runāja vairāk par to, ka tajās strādā daudz krievu, "kuri nesamierināsies ar jauno valsts attīstības virzienu, tādēļ uzņēmumus nepieciešams slēgt".
Kā nobeigumā teica politiķis, Latvijā ir palikusi tikai pakalpojumu nozare. "Tātad reālas ekonomikas mums nav. Izdaru viennozīmīgu secinājumu: iedzīvotāju vairākuma dzīve ir kļuvusi sliktāka," teica Rubiks.
