Kāpēc meteorologi nespēj prognozēt plūdus Latgalē

CC0 / pixabay / Plūdi
Plūdi - Sputnik Latvija
Plūdu brīdināšanas sistēma Daugavas baseinā ir novecojusi par 10 gadiem un nespēj prognozēt plūdus nedz Jēkabpilī un Pļaviņās, nedz Ogrē un Rīgā, informēja meteorologi.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Pirms pusgada par Eiropas naudu izstrādāta plūdu brīdināšanas sistēma nenostrādāja pirms lietusgāzēm Latgalē, raksta Latvijas Avīze.

Izrādās, šī sistēma spēj prognozēt plūdus Lielupes, Ventas un Gaujas, ieskaitot Salacu, upju baseinos, bet ne Latvijas austrumos, kur ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem satek Daugavā.

Plūdi - Sputnik Latvija
Kaspars Gerhards: ārkārtas situācijas Latvijā nav

Sistēma daļa, kas attiecas uz Daugavas baseinu, ir novecojusi par 10 gadiem, tāpēc nespēj prognozēt plūdus nedz Jēkabpilī un Pļaviņās, nedz Ogrē un Rīgā. Kā pastāstīja LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, Ventas, Lielupes un Gaujas upju baseinu sistēmas ir mūsdienīgākās un brīdina par plūdu draudiem nedēļu, pat divas iepriekš.

Darbs pie Daugavas modeļa sāksies šī gada beigās. Tāpat plānots ieviest laika brīdināšanas sistēmu iedzīvotājiem un vietējām varas iestādēm. Situācija ar plūdiem Latgalē parādīja, ka meteorologu prognozes netika sadzirdētas.

Laura Krūmiņa pastāstīja, ka lielākais plūdu risks Latvijā ir saistīts tieši ar Daugavas baseina upēm, tāpēc pirmo brīdināšanas sistēmu uzstādīja tieši tur. Taču pirms desmit gadiem tehnoloģijas vēl nebija attīstīta, tāpēc šī sistēma var veikt tikai pašreizējās situācijas novērtējumu, nevis prognozēt.

Turklāt pēc viņas teiktā, pilnvērtīgāka sistēma spētu savlaicīgi brīdināt par plūdiem. Piemēram, spēcīgas lietavas skara arī Latvijas ziemeļaustrumus Alūksnes rajonā, Gaujas baseinā, taču, pateicoties tur uzstādītai modernākai brīdināšanas sistēmai, par iespējamo ūdens līmeņa paaugstināšanos bija zināms iepriekš.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала