Pagaidām institūts neko īpašu nav sasniedzis. Plašāk pazīstama ir tā kampaņa "Gribu tevi atpakaļ", kuras mērķis ir panākt, lai Latvijā atgrieztos peļņā prombraukušie latvieši.
Savulaik Latvijas institūta vietnē bija publicēts aicinājums Latvijas iedzīvotājiem publicēt tajā savas video un audio aicinājumus Latvijas zudušajiem meitām un dēliem: mums tevis pietrūkst, atgriezies, mēs dzīvosim laimīgi, pie mums ir priedes un kaijas, un tā tālāk. Tiesa, pagaidām kampaņa ar panākumiem nav vainagojusies. Mūsu viesstrādniekiem sentimentalitāte vēl nav pa kabatai.
Mana radiniece un viņas vīrs, kuri nu jau septiņus vai astoņus gadus dzīvo Dublinā, savulaik par 100 tūkstošiem nopirka trīsistabu dzīvokli Kauguros. Bankai kopā ar visiem procentiem viņi ir parādā 250 tūkstošus, lai arī paša nekustamā īpašuma cena ir sarukusi līdz 30-40 tūkstošiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņi nebrauc atpakaļ. Viņa pastāstīja, ka tagad Anglijā un Īrijā veidojas vēl kāda Latvijas institūtam nelabvēlīga tendence. Būtiski pieaugusi un turpina palielināties mājokļa nomas nuada visādiem migrantiem un viesstrādniekiem. Nopirkt māju un maksāt kredītu — 700-800 eiro mēnesī, īrēt māju — 1300-1500. tāpēc daudzi uzņemas hipotēku un uzkrauj plecos nastu — paši savus kvadrātmetrus. Un tas jau ir spriedums — atpakaļ nebrauks.
Ņemot to vērā, mani samulsināja tēze, ko nesen ieraudzīju Latvijas institūta mājaslapā. Tā radusies diskusijā "sarunu festivālā Lampa" Cēsīs, kas bija veltīta Latvijas nākotnei — pilnā sparā tuvojas 100 gadu jubileja. Nu labi, apgalvojumi par to, ka Latvija būs viszaļākā valsts un šajā ziņā apsteigs Rietumeiropu, zināmā mērā ir pamatoti. Ja depopulācija turpināsies tādā pašā ātrumā, Latvijas 200 gadu jubilejas svinību galvenie viesi būs priedes, egles un citi Latvijai tradicionāli biotopi.
Bet ko teikt par prognozi, kas apgalvo: 2118. gadā latviešu kopiena apmetīsies uz Marsa? Kā saprast tādu koloniālu apetīti? Vai jums šķiet, ka izdosies sasaukt mājās tos, kas dzīvi saistījuši ar Sarkano planētu, ja nav izdevies atvilināt mājās latviešus, kuri apmetušies Īrijā un Vācijā? Vai jūs vismaz aptverat, cik maksās biļetes no Marsa līdz Rīgai? Un cik maksās hipotēka uz Marsa?
Drosmīgās prognozes autors apgalvo, ka kosmosa dziļumos latviešus mudinās doties dīvains iemesls. Viņš skaidro, ka pēc 100 gadiem Latvija būs "apdzīvota ļoti vienmērīgi". Kā to saprast? Vai tad patiešām pat brīvas vietiņas nebūs? Viss būs apaudzis ar vērtīgu sugu kokiem, zāli un krūmiem? Pie tam tehnoloģiskās iespējas ļaus strādāt Latvijas labā jebkurā punktā visumā, klāsta autors. Taču tas nenozīmē, ka nācija nesaglabās savas saiknes ar dzimto zemi, viņš tūlīt nomierina.
Starp citu, par biotopiem. Tieši patlaban Latvijā tiek gatavota sugu skaitīšana. Šajā sakarā pat sarosījušies krāpnieki. "Pārdodiet zemi, izcērtiet un pārdodiet mums svu mežu, citādi būs par vēlu!" — ar tādiem brīdinājumiem pie zemes īpašniekiem vēršas nelieši, kuri mēģina iedvest cilvēkiem: ja uz viņu zemes tiks atrasts kaut ks vērtīgs, saimniekiem būs beigas, viņus slēgs pēc Briseles rīkojuma. Tāpēc labāk ir par lēto pārdot zemi vai mežu. Un cilvēki tam tic, jo viens no Latvijas stratēģiskajiem uzdevumiem ir sazaļot tā, ka pat dzimtā Milda to vairs nepazītu.
Ziniet, galu galā var nonākt līdz tam, ka Latvijā par vērtīgiem biotopiem beidzot kļūs nevis krūmi un sūnas, bet gan tajā dzīvojošie cilvēki. Kad viņi kļūs par deficītu un retumu, viņus vērtēs darbos, ne vārdos.
Žēl tikai, ka dzīvot tajos laimīgajos laikos… Nu, jūs jau zināt.