RĪGA, 27.augusts — Sputnik. Viņš mēdza iet dzīvokļos pie mazām meitenēm, stādījās priekšā kā komunālo dienestu darbinieks un izvaroja bērnus. Meitenes bija tik pārbiedētas, ka nespēja aprakstīt svešinieku. Tas turpinājās gadiem ilgi. Te no viena, to ne otra Novosibirskas rajona vecāki zvanīja uz policiju un ar asarām acīs stāstīja par izdzimteni, kurš nāca kā parasts darbinieks. Taču viss beidzās divas nedēļas pēc tam, kad operatīvie dienesti vērsās KMZA SN Medicīniskās ģenētikas institūtā (Tomska) ar jautājumu par DNS izcelsmi, stāsta RIA Novosti.
Vai tas tiešām iespējams, ka pēc DNS var noskaidrot izcelsmi? Izrādās, patiešām var: ar to sen nodarbojas Krievijas ģenētiķi. Vairākos Krievijas institūtos notiek pētījumi, kuri ir saistīti ar indivīda īpašību izpētīšanu, kas ir "iešūtas" noteiktas tautas genomā. Šo īpašību sadalījumu var attēlot ģeogrāfiskajā kartē.
Uz kā tad balstās šie pētījumi?
Skaidro KZA akadēmiķis, KZA Vispārējās ģenētikas institūta zinātniskais vadītājs Nikolajs Jankovskis: "Cilvēces vēsturē bija periods, kad visi cilvēki dzīvoja vienuviet, un pēc tam notika iedzīvotāju pārceļošana. Pakāpeniski apgūstot dzīvesvietas, cilvēki atstāja ģenētiskas pēdas. Pēdējā šāda veida pārceļošana notika mazāk kā pirms 100 000 gadiem, tātad, zinot mutāciju rašanos secību laikā un ģeogrāfiskajā telpā, mēs varam sastādīt ģenētisko mutāciju izvietojuma karti. Par sākuma punktu šajā kartē tiek ņemta mutācijas rašanās, jo daļa mutāciju saglabājas vietā, no kurienes tās nākušas."
Šādas kartes izveidošanas uzdevumu risināja topologi (topoloģija ir matemātikas nozare, kas pēta nepārtrauktas pastāvības parādību), teorētiskie fiziķi un ķīmiķi, un pēc tam jau ģenētiķi.
Topologi pierādīja, ka visu mutāciju izvietošanas uzdevums laikā un telpā ir atrisināms, un izstrādāja aprēķināšanas algoritmu, tā saucamo mediāno tīklu metodi. Teorētiskie fiziķi izveidoja shēmu informācijas apstrādei datorā. Shēma paredz nenoteiktību izlaišanas iespēju nepārtrauktā mutāciju secībā. Ķīmiķi noteica konkrētu genoma daļu, kura mutācija norāda uz tās rašanās vietu ģeogrāfiskajā telpā. Savukārt ģenētiķi izveidoja "koku", kura "stumbrs" iet no nosacītā Ādama, un noved pie katra no mums.
Iznāk, ka, zinot mutāciju uzkrājuma secību laikā un telpā, zinātnieki zina "ģenētiskā kvesta" spēles noteikumus, un šī "klīšanas spēle" var ne tikai atvērt acis vēsturniekiem uz migrācijas plūsmām, bet arī sniegt izmeklētājiem konkrēta cilvēka izcelsmes atslēgu.
Savukārt kriminālisti izmantoja ģenētisko koku no otra gala, "izvelkot" Y hromosomu no izvarotāja bioloģiskā parauga. DNS fragmentā starp trīsdesmit trim miljoniem burtu tika atrasti tie, kuri norādīja uz piederību konkrētam Sibīrijas rajonam, Rietumburjatijai.
"Izmeklētāji no Novosibirskas ilgi mēģināja strādāt ar fotorobotu, taču attēls pēc meiteņu aprakstiem nebija sastādīts precīzi. Fotorobots liecināja, ka izvarotāja saknes visticamāk norādīja uz Ziemeļkaukāzu. Savukārt, kad mēs vērsāmies pie mūsu kolēģiem Tomskā, izrādījās, ka norādes uz Ziemeļkaukāzu DNS patiešām ir, taču ģenētisko īpašību koncentrācijas maksimums liecina par izvarotāja izcelsmi Rietumburjatijā. Cik Novosibirskā ir burjatu, turklāt rietumu? Nedaudz. Tādēļ pēc divām nedēļām izvarotājs tika atrasts," — stāsta Nikolajs Jankovskis.
Mutāciju centrs attiecās uz Burjatijas republikas Barguzinskas rajonu. Ar šiem datiem saskanēja arī izmeklēšanā saņemtie dati. Ar mobilo sakaru kompāniju palīdzību tika noskaidrots, kādi telefona numuri tika izmantoti līdzās noziegumu vietām stundās, kad izvarotājs gāja pie saviem upuriem. No numuriem izvēlējās tos, kuri atkārtojas, un nonāca pie Barguzinskas rajona iedzīvotāja. Viņam tika paņemts siekalu paraugs, kurš pilnībā sakrita ar noziedznieka DNS. Izrādījās, ka noziedznieks ir divu bērnu tēvs, iepriekš bijis pedagogs, skolas sporta skolotājs. Dzīvē var mainīt gandrīz visu. Tikai ne DNS.
