RĪGA, 27.augusts — Sputnik. Kijevai nevajadzētu sākt savu kodolprogrammu — atteikšanās no MII (masveida iznīcināšanas ieroči) saskaņā ar Budapeštas memorandu bijis pareizs lēmums, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz ASV speciālā pārstāvja Ukrainā Kurta Volkera paziņojumu telekanāla "Prjamij" intervijā.
"Tas būtu slikts lēmums, ja Ukraina nepievienotos valstīm, kas atteikušās no kodolieročiem. Nedomāju, ka kodolieroči būtu kaut kas pozitīvs Ukrainai. Man negribētos, lai tā atkal atdzīvinātu šo procesu," — teica intervijā diplomāts.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Ukrainas priekšā stāv daudzas problēmas drošības jomā, kuru starpā, pēc viņa viedokļa, ir Krievijas viedoklis Krimas jautājumā. "1994.gadā neviens nevarēja ne iedomāties, ka Krievija varētu tā rīkoties. Neviens negaidīja, ka parādīsies šāda problēma, ar kuru mums būs jāstrādā," — paziņoja Volkers.
Viņš solīja tikt skaidrībā ar šo "dramatisko situāciju" un turpināt darbu ar "Ukrainas kā veiksmīgas lielvalsts attīstību".
Saskaņā ar Budapeštas memorandu, Ukraina apmaiņā pret drošības garantijām atteicās no kodolieročiem un pievienojās NKI līgumam kā valsts, kurai nav MII. Memorandu parakstījušās puses (Ukraina, Krievija, ASV un Lielbritānija), tālāk to nav ratificējušas, tādēļ dokumentam līdz šai dienai ir nenoteikts tiesiskais statuss.
Krima kļuva par Krievijas Federācijas subjektu pēc referenduma rezultātiem, kas notika 2014.gada martā pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Par atkalapvienošanos ar Krieviju nobalsoja 96,7% republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju. Kijeva neatzīst referenduma rezultātus un uzskata pussalu par īslaicīgi okupētu teritoriju.
Maskavā vairākkārt norādījusi, ka Krima un Sevastopole iekļautas Krievijas sastāvā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesiskajām normām.
