RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Jaunās Briseles prasības ir pretrunā agrākajām, un Latvijas zemnieki pārtrauks audzēt pākšaugus lauku malās, raksta LSM.lv.
Lai saņemtu Eiropas subsīdijas, zemniekiem jāpilnveido augu un augsnes aprite, ja viņi apstrādā vairāk nekā 10 hektārus zemes. Ja zemju platība pārsniedz 15 hektārus — 5% aramzemes jāpiešķir zaļumiem. Parasti tā atrodas lauka malā. Samniecībās ar platību no 15 līdz 30 hektāriem jāaudzē vismaz divas galvenās kultūras, turklāt viena galvenā kultūra (graudu) nevar aizņemt vairāk nekā 75% lauku, bet abas kopā — 95%.
Lai izpildītu šīs prasības, pirms trim gadiem Latvijas zemnieki sāka audzēt ap saviem graudu laukiem arī pupas un zirņus.
"Daudzām lietām, ko Eiropa piedāvā, mēs nepiekrītam, bet zaļumiem piedāvātās pupas un zirņi bija vērtīgi. Mēs to paši izbaudījām dabā. Mēs šodien pļaujam kviešus, un tur, kur augušas pupas, pēc diviem gadiem ir labāka raža," — stāsta Rundāles novada fermeris Raimonds Kazbuķis.
Tomēr saskaņā ar jaunajiem subsīdiju piešķiršanas nosacījumiem, papuvei vai zaļumiem nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus, paskaidroja Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija norāda, ka Brisele neņem vērā Latvijas klimatu:
"Tur gudrinieki izdomājuši, ka pupas var izaudzēt bez ķīmijas. Tas nozīmē, ka nākamgad mēs pupas kā zaļumus vairs nevarēsim izmantot. Labuma no tā nebūs — pupas ir augu valsts olbaltumvielas, tās izbaro cūkām, lai līdzsvarotu uzturu," — saka Raimonds Kazbuķis.
Iegūt labu pākšaugu ražu Latvijas apstākļos bez speciāliem augu aizsardzības līdzekļiem nevar, bet citi risinājumi nedod gaidīto rezultātu no augnes aprites viedokļa. Pēc Zigmāra Ķikāna teiktā, viens no risinājumiem varētu būt — audzēt šajās platībās griķus, vasaras rapsi, vasaras vīķus, vai pēc aršanas apsēt ar zālāju.
