RĪGA, 22. augusts — Sputnik. Ārkārtas situācijā trauksmes sirēnu izdzirdēs tikai puse Latvijas iedzīvotāju, raksta LSM.lv. Vēl mazāka iedzīvotāju daļa ir informēta par to, ka, atskanot sirēnai, jāieslēdz radio vai televizors, lai uzzinātu, kas noticis. Operatīvākais informācijas izplatīšanas paņēmiens ir sociālie tīkli, savukārt pirmie jaunumus izlasa tie, kas seko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lapai Twitter vai Facebook.
Īsts trauksmes signāls Latvijā atskanējis tikai vienu reizi — 2005. gada aprīlī, kad notika maģistrālā gāzes vada Tallina-Vireši avārija 1,5 km attālumā no Valmieras. Pēc pusnakts pilsētā atskanēja sirēnas. Pilsētas iedzīvotājus pārņēma panika — oficiālu paskaidrojumu nebija, un baumas par gāzes noplūdi vairojās. Tikai no rīta atbildīgie dienesti ziņoja, ka noplūde lokalizēta, briesmas nedraud un cilvēki var atgriezties mājās.
Civilās aizsardzības pārvaldes (CASD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis pastāstīja, ka toreizējais incidents devis mācību:
"Toreiz netika nosūtīta informācija radio un televīzijai, tāpēc radās panika, cilvēki paši bēga no pilsētas. Sistēmai jādarbojas tā: tiklīdz mēs saņemam apstiprinājumu, ka viņi (radio un TV — red.) ir gatavi translēt, ieslēdzam sirēnas."
CASD organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka par ātrāko iespēju informēt visus par ārkārtas situāciju iedzīvotāji uzskata sirēnas ar paziņojumiem radio un televīzijā. Taču aptauja liecināja arī par to, ka 38% valsts iedzīvotāju nav ne jausmas par to, ka, atskanot sirēnai, jāieslēdz radio vai televizors.
Otrs populārākais variants — īsziņu izsūtīšana. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju attīstību, šī iespēja vēl nav pieejama:
"SMS var izmantot, ja jāaptver salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits, jo SMS masīvs sakrājas kā korķis pudelē, ja izsūtām desmitiem tūkstošu paziņojumu. Visas Latvijas apziņošana būtu dienām ilga."
Taču pašvaldību līmenī tas ir iespējams, piemēram, Jelgavas dome ir savākusi visu piekrastē dzīvojošo cilvēku telefona numurus, un tagad varēs operatīvi ziņot par plūdiem.
Taču mobilo sakaru infrastruktūras modernizācija dotu iespēju Latvijai, gluži kā Lietuvai vai Nīderlandei izmantot mobilās pārraides, paskaidroja Baltmanis. Šī tehnoloģija ļauj ar attiecīgās programmatūras palīdzību norādīt kartē riska zonā esošo apgabalu, un visi tālruņi, kas piesaistīti mobilo sakaru torņiem norādītajā rajonā, automātiski saņems SMS piecu sekunžu laikā.
Veco sirēnu uzturēšana valstij izmaksā 50 tūkstošus eiro gadā, taču jaunās tehnoloģijas prasa 5 miljonus lielas investīcijas un vēl 300 tūkstošus gadā. Pagaidām valsts rīcībā tādu līdzekļu nav.
