RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis publiski atzina, ka pāreja no nacionālās valūtas (lita) uz eiro vedusi pie valsts iedzīvotāju dzīves pasliktināšanās, raksta Sputnik Lietuva.
Cenas kļuva augstākas, algas – nē
Divarpus gadi pagājuši kopš eiro ieviešanas Lietuvā. Šo gadu laikā Lietuvas iedzīvotāji sociālajos tīklos ne reizi centās pierādīt valdībai un prezidentam, ka aritmētiskā dalīšana ar 3,45 (lita kurss pret eiro 2015. gada 1. janvārī – Sputnik) skārusi tikai algas.
Cenas tomēr sadalīja nosacīti, neskatoties uz varas iestāžu apliecinājumiem biznesa godīgumā un kārtīgumā, tās strauji sāka kāpt un šodien ir nomināli vienādas ar cenām "litos" 2013.-2014. gadā.
"Pārejas periods pārvērtās par to, ka cenas, kas bija litos, kļuva par cenām eiro, it īpaši tas attiecināms uz tirgiem un noteiktiem pakalpojumiem," — atklāti Nacionālā radio ēterā atzina premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Agrāk cenu un algu attiecības tematu pēc eiro ieviešanas neviens Lietuvas augstākās vadības pārstāvis atklāti neapsprieda. Dažreiz augsta mēroga ierēdņi sūdzējās par to, ka lietuvieši sākuši biežāk braukt uz kaimiņu Poliju pēc produktiem pat valsts svētku dienās, kad acīmredzami būtu jāsēž mājās un vienprātīgi jāgodina Lietuvas Neatkarība.
Lita kurss pret eiro uz pārejas brīdi sastādīja 3,45 pret 1. Pirms eiro ieviešanas 2015. gada 1. janvārī Lietuvas varas iestādes katru dienu televīzijas ekrānos un avīžu virsrakstos pārliecināja valsts iedzīvotājus, cik liela laime viņus gaida, kad maciņos viņiem litu vietā būs eiro. Nevajadzēs tērēties valūtas maiņai, ceļojot pa Eiropu, nevajadzēs… Un līdz ar to visas eiro priekšrocības lita priekšā arī beidzās.
Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju kļuva par Eiropas Savienības monetārās politikas gūstekņiem. Par vienīgo Lietuvas panākumu pēdējo gadu laikā var atzīt tikai nominālo minimālās algas palielināšanu – no 250 līdz 380 eiro. Kamēr reālās algas Lietuvā palielinājušās vien par trešdaļu. Savukārt, pēc Skverneļa vārdiem, nav vērts gaidīt, ka tuvākajos gados cenas Lietuvā pielīdzināsies Polijas cenām.
Ko gaidīt tālāk
Maksimums, ko saviem līdzpilsoņiem tuvākajā perspektīvā sola valdība, tā ir iespējamā minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro, par ko runā arodbiedrības.
Savukārt savaldīt tirgotāju apetīti diez vai izdosies. Kaut arī uz to cerēja līdz ar vācu tirdzniecības tīkla Lidl atnākšanu Lietuvā 2016. gada vasarā, kas pozicionē sevi kā vislētāko Eiropā ikdienas produktu pārdošanas segmentā.
Taču vācieši ātri vien noprata: kādēļ pārdot lētāk, ja pērk dārgāk? Un daudzu produktu cenas Lidl gandrīz pielīdzinājās tām, ko diktē četri lielākie tirdzniecības monstri – Maxima, Iki, Rimi un Norfa. Viens pret četriem. Kurš gan izturēs tādu konkurenci?
Tad nu Lietuvas iedzīvotāji sāk atcerēties tos laikus, kad vasarā tomāti maksāja 2-3 litus par kilogramu, savukārt šodien 2-3 eiro, gurķi maksāja 1,5-2 litus, taču tagad tie maksā 1-1,3 eiro, arbūzus pirka par 30-40 leišu centiem par kilogramu, tagad par tiem atdod 30-40 eirocentus. Zemenes sezonas vidū maksāja ne dārgāk par 3 litiem, savukārt šodien 2,50-3 eiro. Nenozīmīgi sadārdzinājusies pēdējo divu gadu laikā tikai gaļa, desu, piena un konditorejas izstrādājumi.
