RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Pēc iepriekšēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vērtējuma, Latvijas 2017. gada iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī valstī pieauga par 4,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Ņemot vērā sezonalitātes un kalendārā faktora novēršanu, šis rādītājs ir 4,8%.
Saskaņā ar institūcijas datiem, no aprīļa līdz jūnijam lielākais kāpums vērojams būvniecībā (14%) un rūpniecībā (8%).
Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, IKP pieauga par 1,3%.
Pamats optimismam
Februārī Eiropas Komisija prognozēja Latvijas IKP pieaugumu par 2,8% 2017. gadā, par 3% — 2018. gadā. EK sagaida, ka Latvijas ekonomika augs straujāk nekā Igaunijā, taču pēc pieauguma tempiem nepietuvināsies Lietuvas ekonomikai.
Turklāt jau pirmajā ceturksnī Latvija demonstrējusi vienu no veiksmīgākajiem IKP pieauguma tempiem eirozonā (1,6%). Pēc Eurostat datiem, pēc šī radītāja valsts piekāpusies tikai Rumānijai (1,7%), apsteidzot Lietuvu (1,4%) un Igauniju (0,8%). Visu eirozonas valstu IKP pieaugums sastādīja 0,6% ceturkšņa izteiksmē.
Latvijas IKP pieaugums gada izteiksmē pirmajā ceturksnī sastādīja 4%, tāds pats rādītājs ir Igaunijai, nedaudz lielāks Lietuvai — 4,1%. Par eirozonas līderi atkal kļuvusi Rumānija: IKP pieaugums par 5,6% gadā, tai seko Slovēnija — 5%.
Spēki izsīkst
Tajā pašā laikā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā analītiskajā ziņojumā norādīja, ka jau šobrīd ir iesaistīti gandrīz visi Latvijas ekonomikas resursi, bet IKP gada vidējā izaugsme vidējā termiņa perspektīvā sasniedzot tikai aptuveni 3%.
Analītiķi norāda, ka 2015. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija aptuveni 62% no "vecās Eiropas" līmeņa un Latvijas ekonomikai ir jāaug straujāk, lai mazinātu starpību ar ES-15 valstīm. Pagājušajā gadā IKP uz iedzīvotāju palielinājās par 1,95%, proti, no 12 269 eiro līdz 12 706 eiro jeb par 437 eiro. Piemēram, Nīderlandē šis rādītājs sasniedz 977 eiro.
