Portāls InoSMI publicējis tulkotu Franka Štokera (Frank Stocker)rakstu, kas nācis klajā izdevuma Die Welt lappusēs.
Štokeru ģimenei, šķiet, piemīt gaišredzības genoms. Tēvs Roberts Prehters (Robert Prechter) reiz pareģoja 1987. gada biržu krahu. Viņš to izdarīja, pielietojot tā saucamo Eliota viļņu teoriju, finanšu tirgu analīzes tehnisko metodi. Tā kā tolaik viņš bija tik veiksmīgs, viņš nosauca savu dēlu par Eliotu. Savukārt dēls, no savas puses, 2010. gadā publiskoja liktenīgu pareģojumu: laikos, kad diez vai kāds zināja, kas ir bitkoins, kura vērtība bija tikai seši centi, viņš pareģojis tā grandiozu izaugsmi, un izrādījās, ka viņam bija taisnība.
Taču tagad Eliots Prehters (Elliott Prechter) paredz tieši tādu pašu digitālās naudas norietu. Šīs naudas lielāka priekšrocība ir tā, ka ar tās palīdzību var veikt maksājumus, apejot centrālo biržas instanci, proti, anonīmi. Prehters dara to brīdī, kad visur šajā tā saucamajā kriptovalūtu impērijā, blāzmo ugunsgrēks. Jau pēc pāris dienām kļūs skaidrs, vai krīzi izdosies pārvarēt — 1. augustā būs jāpieņem jaunums, kas izraisīs nopietnas sekas šajā dīvainajā paralēlajā pasaulē ar miljoniem iemītnieku.
Prehteru visvairāk satrauc kriptovalūtu cenu bums, kas vērojams pēdējos mēnešos. Kopš gada sākuma līdz jūnija vidum bitkoina vērtība palielinājusies gandrīz trīs reizes no 1000 līdz aptuveni 3000 dolāru. Tad kurss ir krasi sarucis un svārstās 2500 dolāru apmērā.
Tomēr, vēl dramatiskāka bija citu digitālo valūtu, piemēram, ētera attīstība (tā ir otrā no tirgus kapitalizācijas viedokļa). Tās cena palielinājusies no astoņiem dolāriem līdz gandrīz 400 dolāriem — 50 reizes pusgada laikā. Tomēr šis kurss atkal divkārt samazinājies līdz aptuveni 200 dolāriem.
"Kursa izmaiņas un trakais noskaņojums, kas novedis pie pašreizējām cenām, aizēno pat Holandes tulpju drudzi pirms 400 gadiem," — komentē Prehters šo attīstību, vienlaikus atceroties tulpju sīpolu cenu spekulatīvo pieaugumu, kas 1637. gadā pārņēma Holandi un izputināja tūkstošiem cilvēku.
Eksperts uzsver, ka bitkoina panākumi pēdējā laikā noveduši pie 800 vai pat vairāk klonu rašanās, kuru vidū lielākā daļa kalpoja tikai ieguldītāju maku iztukšošanai, turpināja Prehters — "Un tomēr investori ar sajūsmu ķeras pie tiem."
Patiesībā bitkoini kļuvuši par īstu spekulāciju objektu pirmkārt drošības fondu čaklajiem menedžeriem, kuri ir gatavi uz visu, kas sola peļņu. Maikls Novogracs (Michael Novogratz), viens no šīs nozares spožākajiem pārstāvjiem, investējis kriptovalūtās aptuveni 10% sava kapitāla.
Apmaksai internetā, kam sākotnēji bija domāti bitkoini un līdzīgi maksāšanas līdzekļi, tie gandrīz netiek izmantoti, taču nereti tos izmanto noziedzīgiem mērķiem. Tikai jūlijā vien ASV izmeklētāji tā saucamajā Darknet atklājuši divas lielas tiešsaistes platformas, kas paredzētas narkotiku, hakeru informācijas un ieroču tirdzniecībai, kurās apmaksa lielākoties veikta ar kriptovalūtām.
Citi savukārt izmanto digitālo valūtu galvenokārt kapitāla slēpšanai: 80% transakciju pēdējā laikā veikti Ķīnā, visbiežāk tādēļ, lai izvairītos no kapitāla aprites stingrās kontroles un, apejot valsti, izvestu naudu aiz valsts robežām.
Tas nav raksturīgs veselīgam tirgum. Tāpēc šīs nedēļas sākumā investīciju banka Investmentbank Bank of America brīdina savus klientus par riskiem. "Tādas briesmas kā krāpšanās, hakeri un atklātas zādzības plosās kriptovalūtu pasaulē," — teikts ziņojumā. Tiešām, tikai pirms dažām dienām hakeri nozaga 153.037 ciparu valūtas "ēters" daļas gandrīz 27 miljonu eiro vērtībā. Bet pagājušās nedēļas sākumā viens no Krievijas prezidenta Putina padomniekiem Hermans Kļimenko kādā intervijā apgalvoja, ka 20%-30% Krievijas datoru ir inficēti ar vīrusiem, kas domāti bitkoinu ražošanai.
Ideja slēpjas apstāklī, ka to ģenerācija — tā saucamais mainings — notiek gadījumā, ja datoriem jāveic noteiktas operācijas. Jo lielāks ir bitkoinu skaits, jo process ir dārgāks. Citi interneta eksperti gan šaubās par Kļimenko datiem, taču viņa izteikumi liecina par oficiālo iestāžu augošo kritisko attieksmi pret kriptovalūtām. Līdz šim lielākajā daļā valstu bitkoinus tikai piecieš.
Visbeidzot pastāv risks, ka interneta valūtas sevi izpostīs pašas. Lieta tāda, ka kriptovalūtas funkcionē decentralizēti. Nav nekādas kontroles, nekādas organizācijas, kas nodarbotos ar to iekšējo regulēšanu. Tagad šis faktors sagādā grūtības bitkoinam.
Līdz 1. augustam tiks izveidota bitkoinu transakciju programmatūras jaunā versija. Līdz šīm tās bieži aizņēma ļoti daudz laika, jo jauda bija ierobežota. Jaunā versija to labos. Tomēr vecā sistēma ir izdevīga tiem, kas nodrošina infrastruktūru, tā saucamajiem bitkoinu ieguvējiem (miners). Jo vairāk laika aizņem transakcijas, jo lielākas būs šī procesa izmaksas, un tas viņiem ir izdevīgi finanšu ziņā.
Tikmēr, šķiet, veidojas kompromiss, saskaņā ar kuru, jauda vispirms tiks paaugstināta tikai nedaudz. Tomēr vēl nav skaidrs, vai tiešām visi piedalīsies procesā, jo tie, kas līdz 1. augustam nemainīs savu programmatūru, tiks atdalīti. Tādā gadījumā nākotnē var rasties divi bitkoinu varianti, un šī procesa sekas būs smagas.
"Ja bitkoini sadalīsies divās digitālās opcijas, jo bitkoinu ieguvēji nevarēs vienoties par kopīgu standartu, uzticība bitkoinam un tā cena kritīsies," —brīdina savus klientus Bank of America analītiķi.
Tuvākās dienas parādīs, vai kriptovalūtas izdzīvos, vai arī tās bija tikai īsa epizode spekulantu pasaulē.
