Lietuvas uzņēmējus biedē migrācija

CC0 / Pixabay / Bru-nO / Finansiālie aprēķini. Foto no arhīva
Finansiālie aprēķini. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Bankas Citadele pētījums Lietuvā liecina, ka gandrīz katrs otrais mazā un vidējā biznesa pārstāvis par lielāko apdraudējumu attīstībai uzskata valstī augošo migrāciju.

RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Gandrīz puse Lietuvas uzņēmēju (46%) par lielāko risku biznesam tuvāko piecu gadu laikā uzskata emigrāciju, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz banku Citadele Lietuvā.

"Uzņēmējdarbības sektoru emigrācija apdraud īpaši spēcīgi, jo nozīmē, ka pieprasījuma mazināšanās iekšējā tirgū, kas neizbēgami noved pie līmeņa krišanās pārrunās ar piegādātājiem un viņu preču un pakalpojumu cenas palielināšanas nepieciešamības. Tirgus samazināšanās rezultātā Lietuvā neienāks neviens starptautiskais zīmols, turklāt pēdējos savu darbību šeit nolēmuši pārtraukt virkne jau strādājošo zīmolu," — aptaujas rezultātus komentēja Mazā un vidējā biznesa departamenta direktore Ģedre Kubilunene.

"Uzņēmējdarbības aktivitātes krišanās tirgū ir vēl sāpīgāka mazajam un vidējam biznesam, jo tā neizbēgami nozīmē mazāku attīstības potenciālu," — viņa paskaidroja.

Uzņēmēju pārstāvji atzīmēja arī citus riska faktorus: iedzīvotāju novecošanu un pensionāru skaita pieaugumu (16%), ienākumu nevienlīdzību (11%), izglītību un ar to saistīto personāla kompetenci (8%), bezdarbu (8%), reģiona attālumu (4%) un alkoholismu (3%).

Аэропорт Рига - Sputnik Latvija
Atvieglo ieceļošanas nosacījumus augsta līmeņa speciālistiem, lai risinātu darbaspēka trūkumu

Lietuvas Rūpnieku asociācijas priekšsēdētājs Valdass Sutkuss norādīja, ka visi uzņēmēju saskatītie riska faktori nozīmē kvalificēta darbspēka būtisku trūkumu, kas jūtams jau pašlaik un nākotnē varētu vēl vairāk kaitēt biznesa attīstībai.

"Iespējams, pati emigrācija uzņēmējiem nešķistu tik draudīga, ja līdz ar to neparādītos būtiska iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās un tendences augstākās izglītības jomā — tur, kur speciālisti cilvēkiem nepieciešami visvairāk, viņus negatavo, un viņu skaits samazinās," — uzsvēra Sutkuss.

"Mēs jau vērojam, ka ir virkne profesiju, kas paredz labi apmaksātas darba vietas, taču valsts nevar piedāvāt cilvēkus, kas varētu tajās strādāt. Lietuvas ekonomika aug, taču ir skaidrs, ka kvalificētu darba resursu trūkums rada biznesa, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu šaubas par attīstības iespējām," — norādīja eksperts.

Bankas Citadele pārstāve Ģedre Kubilunene ir pārliecināta, ka lielāko daļu uzņēmējdarbības sektora apvieno bailes no personāla trūkuma: "Lieliem uzņēmumiem, kas strādā vairākās valstīs, personāla trūkums grūtības nerada, taču mazie uzņēmumi, meklējot vietējos iedzīvotājus, spilgti saskata zaudējumus. Visbeidzot kvalificēta darbspēka trūkums noved pie zaudējumiem, jo cilvēki ir spiesti mainīt darba vietu vai tehniku, spiesti pariet uz citām valstīm, un sliktākajā gadījumā tas var novest pie kompānijas slēgšanas."

Aptaujā, ko kompānija Sprinter organizēja maijā, piedalījās vairāk nekā 500 uzņēmumi — mazā un vidējā biznesa pārstāvji.

Ziņu lente
0