RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Spāņu premjerministra rīta skrējiens pa Daugavas krastu izraisījis publicista Otto Ozola neapmierinātību. Rahojs atrodas oficiālā vizītē Latvijā. Šorīt viņš tikās ar premjerministru Māri Kučinski un apsprieda ar viņu Latvijas un Spānijas abpusējās attiecības, drošības politiku, NATO un ES aktuālos jautājumus.
Reunión con Māris Kučinskis, PM de Letonia. Analizamos la situación política y la seguridad. España, un firme aliado en el marco de la OTAN pic.twitter.com/HXXWkkLFm3
— Mariano Rajoy Brey (@marianorajoy) 18 июля 2017 г.
Taču pirms tikšanās ar Kučinski Rahojs nolēma nodarboties ar sportu un devās skrējienā gar Daugavas krastu, par ko publicēja fotogrāfiju savā mikroblogā Twitter, kas izraisīja Ozola sašutumu. Lieta tāda, ka fotogrāfijas aprakstā Rahojs nosaucis Daugavu par Dvinu.
Patiesību sākot, mūsdienu Spānijā Daugava tiešām saucas Daugava, taču tas nav iemesls apgalvot, ka Spānija ignorē Latviju. Pavisam nesen Rīgas ostā tika nogādāti spāņu tanki Leopard un kaujas mašīnas Pizarro, pirms tam Ādažu bāzē ieradās vairāk nekā 300 spāņu karavīru, savukārt Spānijas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks Fernando Alehandre paziņoja intervijā Latvijas Avīze, ka viņa tautieši gatavi demonstrēt savu profesionālismu un aizstāvēt Baltiju no Krievijas.
Galu galā arī Rahoja vizīte ir saistīta ar Spānijas dalību starptautiskajos NATO bataljonos. Vakar viņš bija Igaunijā, kur Emari militārajā bāzē atrodas F18 lidmašīnas no Saragosas.
Base aérea de Ämari. Nuestros militares velan por la seguridad de todos y cumplen con los compromisos internacionales en el marco de la OTAN pic.twitter.com/ata9FPdkJU
— Mariano Rajoy Brey (@marianorajoy) 17 июля 2017 г.
Katalonijas skumjas
Ozola sašutums kļūs nedaudz skaidrāks, ja atceramies, ka viņš ir viens no galvenajiem Katalonijas atbrīvošanas kustības latviešu ideologiem. Tai skaitā, pērn viņš tikās ar Katalonijas parlamenta vadītāju Karme Forkadelu.
Šogad Lieldienu krusta gājiena laikā Rīgā Ozols pastāstīja par savu simboliskā "krusta gājiena" pieredzi Katalonijā, kas cīnās par savu neatkarību, un izteica cerību, ka kādreiz viņa draugiem Katalonijā būs sava neatkarīga valsts.
Vērts atzīmēt, ka Katalonijas neatkarība uztrauc diezgan daudzus latviešu politiķus, ierēdņus un sabiedrības aktīvistus. Eiropas Komisijas viceprezidentu, bijušo Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski pat apsūdzēja, ka viņš solīja atbalstīt Katalonijas neatkarību, nevis dvēseles pārdzīvojumu dēļ, bet gan par 6 miljoniem eiro. (Tiesa, šī informācija neapstiprinājās).
Pērnruden Latvijas goda konsulam Barselonā Havjeram Vinjalam tika atņemta Spānijas Ārlietu ministrijas akreditācija par to, ka Katalonijas Nacionālajā dienā viņš izkāra pie konsulāta fasādes Katalonijas karogu.
Šopavasar Latvijas Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore un Imants Parādnieks iestājās par Katalonijas iedzīvotāju tiesībām rīkot referendumus par izstāšanās no Spānijas sastāva, bijušais Latvijas ārlietu ministrs arī vairākkārt izteicās sakarā ar to sociālajos tīklos.
Jāatzīmē, ka Spānija diezgan nervozi reaģē uz Katalonijas neatkarības idejas atbalstīšanu. Tātad, ja latviešu politiķi un sabiedrības aktīvisti mēģina panākt, lai Spānija pārstātu ignorēt Latviju, tad zināmus panākumus viņi tiešām ir guvuši: spriežot pēc baumām, Spānijas valdība draudējusi atsaukt no Latvijas savu militāro kontingentu, ja valstī notiks pasākumi Katalonijas suverenitātes atbalstam.
