RĪGA, 18. jūlijs — Sputnik. Drukātās preses izplatīšanas un piegādes kompānija Preses serviss apspriež iespēju pārtraukt drukāto izdevumu piegādi pirmdienās, raksta portāls vesti.lv.
Firmas pārstāve Inga Samoviča pastāstīja, ka pašlaik lēmums vēl nav pieņemts, un tas vēl ir jāapspriež. Tomēr, ja tas tiks pieņemts, tad, visticamāk, stāsies spēkā ar 2018. gada 1. janvāri.
Kā ziņots, Preses Serviss apgrozījums pērn sasniedzis 19,158 miljonus eiro – par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, uzņēmuma peļņa samazinājusies par 17%, sasniedzot 938 405 eiro. Šķiet, ka Latvijas Pasts sarežģītas attiecībās ar drukātiem medijiem arī pasliktinās. Sākot ar 2020. gadu, valsts grasās pilnībā pārtraukt pasta zaudējumu kompensāciju no valsts budžeta.
Pašlaik strādājot ar drukātiem medijiem, Latvijas Pasts cieš zaudējumus, kaut gan tie samazinās, samazinoties piegādāto drukātās produkcijas apjomam, raksta laikraksts "Segodņa". Ja 2009. gadā abonētāji saņēma 44 667 694 eksemplāru, tad 2015. gadā — 25 310 607. Bet, ja par 6 gadiem absolūtajos ciparos abonēšana samazinājusies līdz 56,6%, tad zaudējumi samazinājušies līdz 65,8%, no 7 086 245 līdz 4 663 376 eiro. Zīmīgi, ka drukātā izdevuma vienības piegādes pašizmaksa pieaugusi tikai no 29,7 centiem 2009. gadā līdz 30,2 centiem 2015. gadā. Turklāt tiešie ienākumi no izdevumiem sastāda 11,8 centus, pārējais — dotācija.
Tomēr preses piegāde Latvijā tiek izskatīta no ideoloģiskā viedokļa. Jo, ir "jāsaglabā Latvijas mediju un drukāto mediju dažādība kā vienu no kultūras formām".
Kultūras ministrija dēvē presi par "stratēģisko vērtību nacionālās drošības un Latvijas kultūras telpas atbalstīšanā un saglabāšanā". Tā kā mūsu valsti raksturo zems iedzīvotāju blīvums, īpaši svarīgi nodrošināt abonēšanu laukos. Pēc aplēsēm laukos dzīvo vismaz trīs ceturtdaļas preses abonentu.
Preses izdevēju asociācija pauž viedokli, ka dotāciju atcelšana no 2020. gada, kas "var negatīvi satricināt drukāto mediju jomu, tiek novērtēta kā ļoti bīstama". "Tas apdraud gan demokrātiju, gan arī valsts drošību".
