RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Portāla WikiLeaks dibinātājs Džuljans Asanžs paziņojis, ka pasaules kopienas acīs Krievijas diplomātiskā īpašuma arests Amerikas Savienotajās Valstīs pārkāpj jebkuras tiesību normas, vēsta RIA Novosti.
"(ASV prezidenta Baraka) Obamas divu Krievijas vēstniecības īpašumā esošo telpu arestu pasaules diplomātiskā kopiena uzskata par normu pārkāpumu. Kāpēc? Ne jau tādēļ, ka mīlētu Krieviju. Tāpēc, ka šīs arests apdraud visas vēstniecības, ieviešot jaunu normu," —rakstījis aktīvists savā lapā Twitter mikroblogā.
Asanžs salīdzināja situāciju ar krīzi ap ASV vēstniecību Teherānā 1979. gadā, kad protestu akciju dalībnieki sagūstīja diplomātiskās misijas darbiniekus. Pēc viņa teiktā, Obamas administrācijas solis ir krietni sliktāks, jo Irānā tobrīd plosījās revolūcija, valstī valdīja haoss, bet vēstniecības teritoriju ieņēma nevis valdības spēki, bet gan protestu dalībnieki. Turpretī ASV gadījumā darbojas valsts varas, tādējādi pārkāpjot Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem nosacījumus. Vīnes konvencija ir pamatdokuments diplomātisko tiesību jomā.
"Tās (konvencijas — red.) pārkāpums no Obamas puses ir spēriens visas diplomātiskās sistēmas sirdī," — piebilda Asanžs.
Pēc viņa domām Maskava varētu vērsties ANO Starptautiskajā tiesā un jau pēc dažiem mēnešiem uzvarēt, bet ASV tiesas lēmuma izpildīšanas atteikuma gadījumā atgrūdīs pasaules kopienu un samazinās valsts ietekmi ANO tiesā. Tas savukārt var novest pie liela sūdzību skaita pret ASV varas iestādēm no citu pasaules valstu puses, turklāt tiesas lēmumi par jaunām prasībām, visticamāk, nebūs par labu Savienotajām Valstīm.
"Trampa administrācija negrib izskatīties vāja vai nobijusies apstākļos, kad tā varētu būt pakļauta spiedienam no ANO Starptautiskās tiesas vai pasaules kopienas puses, tāpēc izliekas, ka tā ir līdzvērtīga maiņa labas Krievijas uzvedības Sīrijā dēļ," — sacīja diskusijas starp Maskavu un Vašingtonu attīstības aktīvists.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija 2016.gada decembra beigās apstiprināja pret Krieviju vērstās sankcijas sakarā ar "iejaukšanos vēlēšanās" un "spiedienu pret amerikāņu diplomātiem", kuri strādā Krievijā. Vēl jo vairāk, ASV izsūtīja 35 Krievijas diplomātus un liedza pieeju diviem dzīvojamiem kompleksiem — tā saucamām Krievijas pastāvīgo pārstāvju ārpilsētas "vasarnīcām" Ņujorkā un Krievijas vēstniecības Vašingtonā, kuras ir Krievijas diplomātiskais īpašums.
Iepriekš mediji informēja, ka Krievija varētu atcelt ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova un ASV valsts sekretāra vietnieka Tomasa Šenona tikšanos, kas ieplānota 17. jūlijā Vašingtonā, ja ASV neatsāks sarunu par Krievijas diplomātisko īpašumu arestu. Taču intervijā RIA Novosti Rjabkovs šādu iespēju noliedza.
