RĪGA, 28. jūnijs – Sputnik, Svetlana Burceva. Igaunijā netālu no nelielās Emari pilsētiņas meža biezoknī pieticīgi apmeties neparasts memoriāls. Kad uz vietējo gaisa kara spēku bāzi tika uzbūvēts mūsdienīgs ceļš un gar to izretināts meža masīvs, neparastie obeliski, kas pavīd starp eglītēm un priedēm, neviļus piesaista uzmanību un rada patiesi aizkustinošas emocijas.
Meža vidū kapakmeņu vietā stāv kara lidmašīnu stabilizatori un ķīļi. Retie saules stari, kas izspiežas cauri koku lapotnei, mirdzina agrāk draudīgās tehnikas sudrabotās detaļas. Memoriāls uzstādīts lidotājiem, stūrmaņiem, kursantiem un tehniķiem, kuri gājuši bojā 70. un 80. gados, pildot dienesta pienākumus.
Bijušais kara lidotājs Vjačeslavs Mihailovičs pastāstīja Sputnik Igaunija par memoriālajiem kapiem Emari. Viņš pats savulaik dienēja padomju Sūrkilas kara aerodromā no 1981. gada līdz brīdim, kad padomju armija pameta Baltijas valstis 1993. gadā. Daudzus šeit apbedītos cilvēkus Vjačeslavs Mihailovičs pazina un daudz pastāstīja par ekipāžu traģisko bojāeju.
Lielā Tēvijas kara pēdas
Līdzās lidotāju memoriālajiem kapakmeņiem redzamas nelielas ar sarkanu zvaigzni rotātas granīta plātnes. Diemžēl lielākā to daļa ir anonīmas.
Tikai uz dažām plāksnēm lasāms, ka klusajos meža kapos atdusas Padomju armijas karavīri, kuri gājuši bojā laikā no 1944. gada un 50. gados – pēc Lielā Tēvijas kara beigām.
jačeslavs Mihailovičs pastāstīja, ka bezvārda kapi parādījušies tūlīt pēc Igaunijas atbrīvošanas no nacistiskajiem okupantiem. Lielākā daļa kapu saistīti ar pretošanās kustību, tā saucamajiem "meža brāļiem". Daudzi bojāgājušie tika atrasti bez dokumentiem, par viņu piederību armijai liecināja tikai nozīmītes un uzšuves. Daudzus uzvārdus palīdzējuši noteikt pēddziņi.
Vjačeslavs Mihailovičs atcerējās, kā, būdams skolotājs vietējā skolā (tūlīt pēc karadienesta), kopā ar skolēniem savedis kārtībā kapu plāksnes un memoriālu.
Redzams, ka arī tagad kāds uzkopj memoriālu savu iespēju robežās. Svētku dienās te redzamas sveces un tradicionālās sarkanās neļķes.
Atmiņa ārpus laika
Vasilijs Popovs, Krievijas Federācijas vēstniecības Igaunijā padomnieks pastāstīja Sputnik Igaunija, ka Igaunijā atrodama 331 karavīru apbedījumu vieta. Vēstniecība periodiski organizē piemiņas vietu savešanu kārtībā. Arī memoriālos kapus Emari plānots iekļaut darbu sarakstā 2018. gadā.
Tikai dažus kilometrus no memoriālās kapsētas, vietā, kur reiz dienēja bojāgājušie lidotāji atrodas Igaunijas un NATO Gaisa kara spēku bāze.
Pēckara gados šeit bija kara lauka aerodroms, ko vēlāk pārveidoja par pastāvīgu aviācijas bāzi – te bija dislocēts PSRS Gaisa kara spēku aviācijas pulks, lidoja iznīcinātāji un bumbvedēji.
Pēdējos gados pirms Padomju Savienības iziršanas Sūrkilas aerodromā atradās jūras trieciena aviācijas pulka bumbvedēji Su-24 un iznīcinātāji Su-7.
Atmiņa aiz ideoloģijas robežām
No 1991. līdz 1993. gadam no Igaunijas tika izvests Krievijas karaspēks, bet lidlauks un kazarmu zona nonāca Igaunijas Aizsardzības spēku ziņā. Tagad aerodroms periodiski uzņem NATO tehniku un ekipāžas.
Protams, mūsdienās, šķiet, iespējams jebkas. Varēja gan iznīcināt šo vietu, gan aizmirst, ka šeit kāds apglabāts, ka stāvējuši memoriālie kapakmeņi. Taču viss ir vesels. Šķiet, lidotāju memoriālu sargā jau 40. gados bojāgājušie karavīri," – stāsta bijušais kara lidotājs.
Acīmredzot karavīri no Emari bāzes ar cieņu un izpratni izturas pret memoriālu ar sarkanajām zvaigznēm – īsti virsnieki ar mirušajiem necīnās. Vjačeslavs Mihailovičs atgādināja, ka cieņpilna attieksme pret karavīru kapiem liecina par katra karavīra augsto morālo stāju, lai kādu valsti un kādu ideoloģiju viņš aizstāvētu.
